Pāvests britu skolēniem un studentiem: patieso laimi meklējiet Dievā

Benedikta XVI vizītes Lielbritānijā otrā diena iesākās ar Svēto Misi Londonas apustuliskās nunciatūras kapelā un tikšanos ar katoļu skolotājiem, skolēniem, profesoriem un studentiem Svētās Marijas Universitātes koledžā (St Mary’s University College). Pāvestu sagaidīja bīskaps Džordžs Staks, koledžas rektors, kapelāns un izglītības ministrs. Tikšanās ar katoliskās izglītības jomas pārstāvjiem vispirms notika universitātes kapelā, pēc tam – sporta laukumā. Svētais tēvs teica divas uzrunas. „Skolotāja uzdevums ir ne tikai sniegt informāciju”, viņš atgādināja. „Izglītot nozīmē veidot cilvēka personu, sagatavot tā, lai viņš vai viņa spētu dzīvot pilnīgu dzīvi – īsāk sakot, nozīmē audzināt gudrībā”. Kapelā klātesoši bija apmēram 300 reliģisko ordeņu locekļi, kuri darbojas katoliskās izglītības jomā. Tikšanās dalībniekus ar savu sniegumu priecēja jauniešu koris. Lūgšanu namu rotā skaistas vitrāžas, kurās attēloti Rožukroņa noslēpumi. Tās veidojis mākslinieks Gabriels Luārs de Šartrs no Francijas.

Apsveikuma uzrunā Benedikts XVI klātesošajiem atgādināja, ka tie veido ne tikai ticīgo, bet arī nobriedušu un atbildīgu sabiedrības pilsoņu jauno paaudzi. Pasvītroja, ka īsta gudrība ir nešķirama no Dieva Radītāja pazīšanas, tādējādi norādot uz studiju transcendentās dimensijas nozīmi. To labi saprata reliģisko ordeņu locekļi, kuri sniedza milzīgu ieguldījumu Britu salu evaņģelizācijas darbā. Konsekrētās personas rāda ceļu, pa kuru ejot, sastopam iemiesoto Dieva Vārdu, kas ir mūsu kultūras un Rietumu civilizācijas pamats. Runājot par reliģisko ordeņu locekļu klātbūtnes būtisko nozīmi katoļu izglītības iestādēs, pāvests atgādināja, ka viņi ar savu pilnīgo atdevi Dievam un uzticību, vispirms ir Kristus mīlestības liecinieki. Bez tam, ar savu klātbūtni mācību iestādēs tie atgādina par katolisko garu, ko šodien bieži vien mēģina apslāpēt, taču, kam vajadzētu cauraust visus akadēmiskās dzīves aspektus. Uzrunas noslēgumā pāvests īpašus atzinības vārdus veltīja tiem, kuru uzdevums ir gādāt par bērnu un jauniešu drošību skolās. Bīskapam Džordžam Stakam Benedikts XVI dāvanā pasniedza Dievmātes ikonu.

No kapelas Svētais tēvs devās uz koledžas sporta laukumu, kur viņu ar skaļām ovācijām un prieku sagaidīja apmēram 4000 katoļu skolēnu un studentu. Vairākiem jauniešiem bija iespēja personīgi sasveicināties ar pāvestu. Anglijā un Velsā darbojas 2300 katoļu izglītības iestādes, kas ir 10 procenti no kopējā skaita. Svētās Marijas Universitātes koledža atrodas Ričmondas rajonā, Londonas dienvidrietumos. Tā ir vecākā katoļu koledža Lielbritānijā. Izveidota 1850. gadā ar mērķi sniegt izglītību maznodrošināto katoļticīgo ģimeņu bērniem. Šobrīd šajā iestādē mācās apmēram 4000 audzēkņu un strādā 750 darbinieku. Universitātē var studēt humanitārās un sociālās zinātnes, pedagoģiju, vēsturi, mākslu, teoloģiju un filozofiju.

Apbraukājis ar savu „papamobile” koledžas sporta laukumu, Benedikts XVI apmeklēja vietu, kas izvēlēta treniņiem Londonas Olimpiskajām spēlēm 2012. gadā. Pirms savas uzrunas viņš atklāja Jāņa Pāvila II vārdā nosaukto sporta fondu un pasvētīja ikonu un sveci – šī fonda misijas simbolus. „Raugoties uz gaidāmajām olimpiskajām spēlēm, man ir prieks atklāt šo fondu”, sacīja pāvests. „Lūdzos, lai visi, kuri apmeklēs šo vietu, ar savām sporta nodarbībām pagodinātu Dievu un sagādātu prieku sev un citiem”. Lielbritānijas katoļu bīskapi izveidoja minēto fondu, lai apkopotu un izgaismotu Jāņa Pāvila II mācību par sportu.

„Es ceru, ka jūsu vidū, kas šodien esat šeit un mani klausāties, ir arī daži nākamie 21. gadsimta svētie”, sacīja Benedikts XVI, uzrunājot Anglijas, Velsas un Skotijas katoļu skolu un koledžu audzēkņus. Viņš paskaidroja, ko nozīmē būt svētam. Ja ir nauda, tad varam būt nesavtīgi un darīt daudz laba, taču ar to nepietiek, lai mēs kļūtu laimīgi. Ja esam apveltīti ar bagātiem talantiem un izauguši par labiem speciālistiem, ir labi. Tomēr tas mūs nespēs nekad piepildīt, ja netieksimies pēc kaut kā lielāka. Mēs varam kļūt slaveni, taču slava nedarīs mūs laimīgus. Mēs visi ilgojamies pēc laimes. Taču lielā šīs pasaules traģēdija ir tā, ka daudziem nekad neizdodas atrast laimi, jo meklē to nepareizās vietās. Risinājums ir ļoti vienkāršs – piebilda Benedikts XVI, pasvītrojot, ka patieso laimi jāmeklē Dievā. „Mums vajadzīga drosme, lai savas visdziļākās cerības liktu tikai uz Dievu nevis uz naudu, karjeru, laicīgiem panākumiem, pat ne uz savām attiecībām ar citiem, bet tikai uz Dievu. Vienīgi Viņš var piepildīt mūsu sirds visapslēptākās ilgas”, pasvītroja Svētais tēvs.

Pāvests jauniešiem atgādināja, ka Dievs mūs ne tikai bezgalīgi mīl, bet arī aicina atbildēt šai mīlestībai. Tiklīdz nodibinām ar Dievu draudzības saikni, viss mūsu dzīvē izmainās. Tad mēs sākam redzēt egoismu un citus grēkus tādus, kādi tie ir, saskatām destruktīvās un bīstamās tieksmes, ieraugām, ka tās mums sagādā lielas ciešanas, kā arī kļūstam iejūtīgi un steidzamies palīgā cilvēkiem, kurus piemeklējušas grūtības. Tad, kad šīs lietas ar visu sirdi sākat ņemt vērā, ziniet, ka esat jau pilnībā nostājušies uz svētuma ceļa – paskaidroja Benedikts XVI. Uzrunas noslēgumā viņš atgādināja, ka pasaulei nepieciešami labi zinātnieki, taču lai zinātnes perspektīva nekļūtu bīstami šaura, nedrīkst ignorēt ētisko un reliģisko dimensiju. Līdzīgi arī reliģiju var padarīt šauru, ja atmet nepieciešamo zinātnes ieguldījumu pasaules izpratnes procesos.

Tikšanās noslēgumā pāvests izteica cerību, ka daudzus no klātesošajiem sastaps Pasaules Jauniešu dienu svinībās Madridē. Pēc uzrunas katoļu skolu audzēkņiem, Benedikts XVI ar automašīnu devās uz tikšanos ar reliģiju līderiem.

J. Evertovskis / VR