Pāvests aicina lūgties par mieru Āzijā. Katehēzes mācība par sv. Klāru no Asīzes

Svētajai Klārai no Asīzes bija nozīmīga loma Baznīcā. Viņa deva impulsu tās garīgajai atjaunošanai – teica Benedikts XVI. Trešdienas katehēzes mācība bija veltīta šai ievērojamajai viduslaiku mistiķei un franciskāņu ordeņa sieviešu atzarojuma dibinātājai. Svētie un svētās ir lieli cilvēces labdari. Viņi atjauno pasauli, izplatot evaņģēlisko mīlestību – pasvītroja pāvests. Vispārējā audience notika Pāvila VI zālē Vatikānā. Tajā piedalījās arī Latvijas valdības delegācija ar ārlietu ministru Aivi Roni un Latvijas pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla Einaru Semani priekšgalā.

Benedikts XVI vērsās pie visas pasaules sabiedrības ar speciālu aicinājumu sakarā ar dramatiskajiem notikumiem Āzijā, sevišķi, Indijā, Pakistānā un Afganistānā. Apliecināja, ka lūdzas par cietušajiem, un pieprasīja, lai tiktu respektēta reliģijas brīvība. Mudināja darīt visu iespējamo, lai izlīgšanas un miera loģika gūtu virsroku pār naidu un vardarbību.

Klāra dzimusi 1193. gadā bagātā aristokrātu ģimenē. Sajutusi aicinājumu sekot Kristum, 18 gadu vecumā pameta vecāku mājas, aizgāja uz Porciunkulas kapelu un pievienojās svētā Franciska sekotājiem. Altāra priekšā Francisks uzģērba viņai gandarītājas tērpu un nogrieza matus. Klāra kļuva par pazemīgā un nabadzīgā Kristus līgavu. Vairāk nekā 40 gadus nodzīvoja Svētā Damiāna klosterī. Nomira 1253. gadā, bet jau pēc diviem gadiem pāvests Aleksandrs IV viņu pasludināja par svēto.

Benedikts XVI atgādināja, ka Asīzes Klāra joprojām ir viena no ticīgo iemīļotākajām svētajām. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kura uzrakstīja regulu. Pēc šīs regulas, ko apstiprināja pāvests, vadās daudzi klosteri. Tajā skaidri atklājas pazemības, dievbijības, gandarīšanas un mīlestības gars. Francisks bija Klāras garīgais skolotājs un draugs. Viņi viens otru pamudināja ceļā uz svētumu. Abu svēto dzīve balstījās uz Evaņģēlija norādīto radikālo Kristum sekošanas ceļu – paskaidroja pāvests. 40 gadus Klāra ar savām sekotājām dzīvoja dziļā pazemībā, pilnīgā nabadzībā un reizē patiesā priekā, kura vienīgais avots ir Dievs. Viņas pilnībā uzticējās dievišķajai Providencei.

Pāvests atgādināja, ka katram kristietim vajadzētu izcelties ar tikumiem, ko varonīgi praktizēja šī svētā. Neraugoties uz to, ka bija priekšniece, viņa steidzās kalpot savām slimajām māsām, darot visnecilākos darbus. Tik tiešām, mīlestība palīdz visu pārvarēt un tas, kurš mīl, jebkuru upuri panes ar prieku – pasvītroja Svētais tēvs. Klāras ticība reālajai Kristus klātbūtnei Euharistijā bija tik liela, ka divas reizes notika brīnumi. Ar Vissvētākā Sakramenta monstranci viņa lika atkāpties saracēņu karavīriem, kuri gatavojās iebrukt Svētā Damiāna klosterī un izpostīt Asīzes pilsētu.

Gaisma, kas šķita mirdzam tikai aiz klostera slēgtajiem mūriem, maz pamazām lielā spožumā izplatījās pa visu pasauli. Benedikts XVI pasvītroja, ka Klāra deva izšķirošu impulsu Baznīcas atjaunotnes procesā. Viņas dzīve parāda to, ka arī viduslaiku sabiedrībā sievietes spēlēja nevis sekundāru, bet ļoti nozīmīgu lomu. Gan pagātnē, gan arī šodien sastopam daudz drosmīgu un ticībā stipru sieviešu, kas sniedz svarīgu ieguldījumu Baznīcas un sabiedrības dzīvē. Tāpat kā Klāra un viņas sekotājas, arī daudzas citas sievietes gadsimtu gaitā bija Kristus mīlestības un dievišķās dzīves skaistuma savaldzinātas. Tās ļāva Jēzum piepildīt savu sirdi. Pāvests atgādināja, ka tieši svētie spēj izmainīt pasauli. Mums jābūt pateicīgiem Dievam par svētajiem, kas uzrunā mūs un rāda kristīgās dzīves piemēru. Pateicoties konsekrētās dzīves aicinājumiem, mēs saskatām, ka Baznīca ir un vienmēr būs skaistā Kristus Līgava, teica pāvests.

J. Evertovskis / VR