Vispārējā nodomā Benedikts XVI aicina ticīgos lūgties: Lai Dieva vārda sludināšana
mazāk attīstītajās valstīs atjauno cilvēku sirdis un iedrošina viņus veltīt visas
nepieciešamās pūles tam, lai sasniegtu īstu sociālo progresu.
Pāvests
savās uzrunās bieži pievēršas Dieva vārda sludināšanas nozīmei. Pirms diviem gadiem
šim tematam bija veltīta Eiropas Bīskapu sinode. Tās darba dokumentā „Instrumentum
Laboris” tika runāts par Dieva vārda saikni ar mīlestības kalpojumu. Tajā uzsvērts,
ka Dieva vārdam vajadzētu mūs vest pie tuvākmīlestības. Daudzās kopienās tikšanās
ar šo vārdu neaprobežojas ar klausīšanos vai svinēšanu. Tā ved daudz tālāk. Dieva
vārda mudināti, cilvēki, personīgi un visi kopā, uzņemas konkrētu atbildību. Tie iesaistās
mīlestības kalpojumā trūkumcietējiem, tādējādi kļūstot par Kunga klātbūtnes spožo
zīmi. Daudzās Svēto Rakstu lappusēs atrodam ne tikai ieteikumu, bet arī pavēli ievērot
taisnīgumu attiecībās ar tuvāko. Mīlestība sākas ar personas tiesību ievērošanu, apspiesto
un cietēju aizstāvību. Ja to ņemsim vērā, tad būsim uzticīgi Dieva vārdam. Tas aicina
katru no mums nest pasaules nabagiem mierinājumu un cerību.
Bīskapu sinodes
dokumentā norādīts, ka Dieva vārds ir modernās kultūras ieraugs. Tam jāienāk visās
plurālistiskās un sekularizētās pasaules sfērās. Evaņģēlija spēks attīra un bagātina
mūsdienu kultūras, padarot tās par Debesu valstības instrumentu. Šajā kontekstā „Instrumentum
laboris” atgādina par Dieva vārda inkulturācijas nepieciešamību. Tā nedrīkst notikt
virspusēji. Nepieciešama atbilstoša sagatavošanās dialogam ar citādi domājošiem, lai
tādējādi tiktu atklāts kristīgais noslēpums un tā būtiskā nozīme katra cilvēka dzīvē.
Atsaucoties uz Benedikta XVI 2007. gadā teikto uzrunu Pontifikālajai Kultūras padomei,
sinodes dokuments atgādina, ka kultūras laukā kristietība var dot visiem atjaunotnes
spēku un piepildīt visu ar Dieva mīlestību.
Misiju nodomā pāvests aicina lūgties:
Lai, atverot sirdi mīlestībai, mēs spētu izbeigt daudzos karus un konfliktus, kas
vēl joprojām turpina plosīt pasauli.
Nemiera problēma šodien īpaši aktuāla
ir Āfrikā. Svētais tēvs tai pievērsās sava ceļojuma laikā pa Melno kontinentu, vairākkārt
tiekoties ar šī kontinenta garīgajiem ganiem Romā, uzstājoties starptautiskos forumos,
kā arī uzrunājot diplomātiskā korpusa pārstāvjus 2007. gada 8. janvārī. Pēdējos mudināja
neaizmirst Āfriku. Viņš prasīja darīt visu iespējamo, lai izbeigtos nevainīgu cilvēku
ciešanas un bojāeja. Aicināja uzmanīties no riska, ka demokrātijas īstenošana var
pārvērsties par relatīvisma diktatūru, kad tiek piedāvāti tādi antropoloģiskie modeļi,
kas ir pretrunā ar cilvēka cieņu un viņa dabu. Atgādināja, ka tikai sarunas starp
dažādām pusēm var pavērt ceļu taisnīgam konfliktu atrisinājumam un palīdzēt panākt
stabilu mieru.