Mentorellas Dievmātes svētnīcai – 1500 gadi

Jau 1500 gadus ilgi kalnos, ne sevišķi tālu no Romas, pret debesīm slejas Mentorellas Dievmātes svētnīca. Šī ir viena no vietām, kurā, alkdams pēc miera un klusuma, bija apmeties svētais Benedikts. Tā ir lūgšanas un miera oāze arī mūsdienu cilvēkiem.

Mentorellas svētnīcu savulaik ir aprūpējuši no Subjako klostera atsūtītie benediktiešu tēvi, vēlāk jezuīti, un jau 150 gadus šeit saimnieko rezurekcionisti. Šī svētnīca ir bijusi tuva pāvesta Jāņa Pāvila II sirdij. Uz šejieni viņš devās savā pirmajā ārpus Romas ceļojumā tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu. Gan oficiālās, gan vēl vairāk – neoficiālās vizītēs, viņš šeit ir uzturējies vairākas reizes, un atzinis, ka šī vieta ļoti palīdz lūgties.

Uz Mentorellas svētnīcu sava pontifikāta pirmajā gadā devās arī pašreizējais pāvests Benedikts XVI. Piecpadsmit gadsimtu laikā to ir apmeklējuši neskaitāmi cilvēki. Viņi ir ieradušies, lai meklētu gaismu, atbalstu un mierinājumu. Daudzi ir kāpuši svētnīcas kalnā kājām, lai izlūgtu Dievmātes aizbildniecību.

Pirms dažām dienām, 29. augustā, svētnīcā notika Svētā Mise, atzīmējot tās lielo, 1500 gadu jubileju. Dievkalpojumu vadīja pāvesta speciālais sūtnis, kardināls Džovanni Battista Re. Viņš vērsās pie rezurekcionistu kongregācijas, kura šeit darbojas kopš 1857. gada. Kardināls atgādināja, ka pēc Pontifikālās valsts krišanas, svētnīcas komplekss tika iekļauts Itālijas valsts sastāvā un 1880. gadā nodots izsolē. Rezurekcionistu tēvi svētnīcu pārpirka, lai nodrošinātu turpmāku garīgā centra pastāvēšanu.

Kardināls Re norādīja, ka svētku liturģija liek lūkoties uz Mariju – Jaunavu un Māti, uz „žēlastību vidutāju”. Svētās Mises celebrants atgādināja Kānas kāzu epizodi, kurā viesiem sāka aptrūkt vīna. Jēzus Māte, to pamanījusi, jau laikus vērsās pie sava Dēla, lai glābtu situāciju un līgava ar līgavaini nepaliktu kaunā. Māte panāca to, ka Dēls izdarīja brīnumu. Tas ir pirmais brīnums Jēzus dzīvē. Būtībā, Viņš uzsāka veikt brīnumus ātrāk, nekā tas bija paredzēts. Kardināls Re uzsvēra, cik liela nozīme ir tam, ka pirmais Jēzus brīnums attiecas uz kāzām, uz lielo prieku, kāds parasti valda šais svinībās.

Enciklikā Redemptoris Mater pāvests Jānis Pāvils II ir ilustrējis Dievmātes vidutājību kā spēju iejaukties cilvēku labā. Jānis Pāvils II ir precizējis, ka tā ir „mātišķā vidutājība” – nemitīga Kristus dzemdināšana pasaulei un ļaužu sirdīm.

Pāvesta sūtnis Mentorellas svētnīcas 1500 gadu svinībās atgādināja, ka Dievmātes aizbildniecības spējas poētiskā un cēlā veidā ir izcēlis arī dižais itāļu dzejnieks Dante. „Dievišķās komēdijas” Paradīzes nodaļā svētais Bernards lūdz Dievmāti šādiem vārdiem: „Sieviet, tu esi tik liela un vērta, ka tas, kurš vēlas saņemt žēlastību, bet nesteidzas pie tevis, savām ilgām liek lidot bez spārniem”.

Kardināls atzīmēja, ka pasaulē pieaug interese par Jaunavu Mariju un tas ir izskaidrojams ar vēlēšanos saprast viņas klātbūtni Kristus un Baznīcas noslēpumā. Dieva Dēls ir nācis pie mums caur Vissvētāko Jaunavu. Kristu esam saņēmuši caur viņu, tāpēc arī Kristus vēlas, lai vēršamies pie Viņa caur Māti. Tā kā Dievs pats ir izvēlējies šo ceļu, lai nāktu pie mums, tad tas ir vislabākais ceļš, pa kuru iet pie Viņa.

„Pakļauta Kristum, taču kopā ar Kristu un Kristū, Jaunava Marija ir klātesoša un darbojas Baznīcā katra cilvēka pestīšanas labā,” paskaidroja kardināls. Viņš piebilda, ka Dievmāte ir radība, kas atrodas vistuvāk Dievam, taču, tai pašā laikā, viņa ir tuva arī katram cilvēkam. Kā gādīga māte, viņa norāda uz taisno ceļu, pa kuru iet dzīvē. Ne velti Austrumu Baznīcā viņa tiek godināta kā „odighitria” – tā, kura norāda uz taisno ceļu.

Noslēdzot Svētās Mises homīliju Mentorellas svētnīcā, pāvesta speciālais sūtnis novēlēja, lai Marija pavada katru ticīgo dzīves ceļā. Lai viņa atbalsta un palīdz pildīt Dieva gribu un atrast mieru tajā, ko no mums vēlas Dievs.

I. Šteinerte / VR