Nepāla: kristieši vēlas piedalīties valsts politiskās dzīves norisēs

„Ir pienācis laiks, lai Nepālas kristieši aktīvi iesaistītos politikā,” ar šādu vēstījumu klajā nācis Katmandu bīskaps Antonijs Šarma. Līdzīgos ieskatos ir arī Nepālas protestantu kopienas vadītājs Nrajans Šarna. Pamatojoties uz to, ka jau ilgāku laiku Nepālā valda politiskais un ekonomiskais pagrimums, katoļu un protestantu līderi prasa piešķirt tiem plašāku telpu valsts institūcijās. Pēc Nepālas premjerministra Madhava Kumara demisijas šī gada 30. jūnijā, valsts ir palikusi bez valdības. Šais dienās prezidents Rams Barans Jadavs aicināja parlamentu izveidot jaunu izpildvaru. Katmandu bīskaps intervijā Asianews pastāstīja, ka agrāk katoļticīgie neizrādīja īpašu interesi par politiku, bet tā kā interesi par tautu negrib izrādīt politiķi, tad iesaistīties politikā ir kristiešu pienākums.

Bīskaps Šarma ir pirmais Katoliskās Baznīcas prelāts, kas dzīvo Nepālā. Pāvests viņu nominēja 2007. gadā, pēc tam, kad krita hinduistu monarhija un beidzās vairāk nekā 10 gadus ilgais karš starp maoistiem un Nepālas armiju, un Nepāla tika pasludināta par laicisku valsti.

„Agrāk glabāt mājās Svētos Rakstus tika uzskatīts par noziegumu,” atceras monsinjors Šarma. Tagad, pateicoties laiciskajam valsts modelim, katoļiem ir dota brīvība kopt savu kultu. Agrāk kristieši tika atstumti no sabiedrības. „Kad kristībā ieguvu vārdu Antonijs, ļaudis sāka raudzīties uz mani ar aizdomām un jautāja, kas tas par nepālieti ar kristīgo vārdu,” stāsta bīskaps. Viņam nācies pieņemt vārdu Amulya, kas ir vārda „Antonijs” pārveidojums nepāliešu valodā. Toreiz valdība katoļiem nav ļāvusi strādāt misionāro darbu. Tagad, pēc monarhijas beigām, pārējie iedzīvotāji uz katoļiem raugās ar mazākām aizdomām.

Neraugoties uz misionārās darbības aizliegumu, Katoliskā Baznīca Nepālā jau kopš monarhijas laikiem ir aktīva izglītības jomā. Šodien tā vada 31 mācību iestādi, astoņas no tām galvaspilsētā Katmandu. Šais izglītības iestādēs strādā 65 priesteri, 17 reliģiskie un vairāk nekā 160 reliģiskās māsas. Taču šodien vēl lielāka Baznīcas prioritāte ir nabadzīgo cilvēku aprūpe viņiem atvērtajās slimnīcās un sanitārajos punktos.

Reliģisko brīvību, kas Nepālā valda jau vairāk nekā 10 gadus, apdraud hinduistu ekstrēmisti, kas cīnās par monarhijas atjaunošanu un apsūdz katoļus prozelītismā. Tā piemēram, 2009. gada 23. maijā Nepālas Aizsardzības armija, kas sastāv no hinduistu ekstrēmistiem, uzspridzināja bumbu Katmandu katedrālē, nogalinot divus cilvēkus.

„Hinduistu ekstrēmisms mūs nebaida” apgalvo prelāts, kurš pats ir vairākkārt saņēmis draudus, „mēs turpināsim kalpot šai zemē, lai kāds valdības modelis tajā nepastāvētu.” „Mēs nevienu neesam centušies konvertēt nedz ar doktrīnu skolās, nedz ar kādām citām metodēm. Mūsu misija ir kalpot cilvēkiem, bet konvertēšanās ir Dieva žēlastības auglis,” piebilst bīskaps Šarma.

Savukārt Nepālas protestantu kopienas līderis Nrajans Šarna stāsta, ka līdz ar laiciskas valsts izveidošanu, gandrīz nekas nav mainījies. Viņš apgalvo, ka laiciskas valsts jēdziens ir kļuvis par sava veida reliģisku instrumentu politisko partiju rokās, jo šodien pastāv tās pašas problēmas, kas jau pastāvēja monarhijas laikos. „Ziemassvētku brīvdienas nevar saukt par laicisma izpausmi, jo mums, kristiešiem, joprojām nav vietas, kur apglabāt savus mirušos,” šādi valdības nostāju pret kristiešiem komentē protestantu kopienas vadītājs. Viņš, tāpat kā bīskaps Antonijs Šarma, uzsver, ka kristieši vēlas piedalīties politiskajās norisēs un būt klātesoši arī parlamentā.

I. Šteinerte / VR, Asianews