Lielai daļai cilvēku vasara ir brīvdienu laiks. Šis jēdziens ņemts no latīņu valodas
vārda „vacare”, kas nozīmē atturēties no ikdienas darbībām, lai nodotos kaut kam pavisam
citam. To labi atspoguļo Psalma vārdi: „Rimstieties un atzīstiet, ka es esmu Dievs”
(Ps 46,11). Pāvesta nama sprediķotājs, kapucīnu tēvs Ranjero Kantalamessa atgādina,
ka brīvdienām vajadzētu būt par „svētajām dienām”, kā tas izteikts angļu valodā ar
jēdzienu „holy-days”. Katoliskajā garīgās dzīves mācībā atrodam pamudinājumu „vacare
Deo”, t.i., iztukšoties jeb norimties priekš Dieva, atvērties Viņam, atbrīvot sevi
Dievam un lūgšanai – skaidro t. Kantalamessa. Vajadzību pēc šādām brīvdienām izjūt
daudzi cilvēki. Tomēr brīvdienas nenozīmē bēgšanu no kaut kā vai izvairīšanos. To
laikā esam aicināti atteikties no ikdienas nodarbībām un pievērsties savas dzīves
būtiskākajām lietām. Taču pats svarīgākais mūsu dzīvē ir Dievs. Savā laikā pāvests
Jānis Pāvils II mudināja izmantot brīvdienas saiknes ar Dievu padziļināšanai, jo tikai
no Viņa varam smelties īstos spēkus savai turpmākajai ikdienas dzīvei.