Esam aicināti pārveidot savu mentalitāti, saskaņot to ar Kristus domāšanas veidu,
atvērties mīlestības loģikai – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot 11. jūlijā Kastelgandolfo
uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sapulcējušos svētceļniekus. Steigties palīgā cilvēkiem,
kuri nonākuši grūtībās, un sekot Eiropas debesīgā aizbildņa, sv. Benedikta paraugam
– tās bija pāvesta uzrunas pamattēmas.
Parastā liturģiskā laika 15. svētdienai
veltītais Evaņģēlija fragments runā par Labo Samarieti. Lasījuma centrālais jautājums:
Mācītāj, ko man darīt, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi? Jēzus mudina, lai rakstu zinātājs
pats noformulētu atbildi. Viņš to arī teicami izdara. Norāda, ka galvenais ir Dieva
un tuvākā mīlestība. Taču tūlīt pat mēģina attaisnoties, jautājot Jēzum: Kas ir mans
tuvākais? Jēzus atbild ar līdzību par Labo Samarieti. Tādā veidā atgādina, ka mēs
esam aicināti būt par „tuvāko” katram, kuram vajadzīga palīdzība. Šajā kontekstā Benedikts
XVI pasvītroja: „Līdzībai vajadzētu kļūt mums par pamudinājumu pārveidot savu mentalitāti
saskaņā ar Kristus loģiku, kas ir mīlestības loģika: Dievs ir mīlestība, un pagodināt
Viņu nozīmē kalpot brāļiem ar patiesu un nesavtīgu mīlestību”.
Pāvests piebilda,
ka šis Evaņģēlija stāsts ir sava veida mēraukla. Tas apliecina, ka mīlestība ir universāla,
un līdz ar to atklāj, ka ikviena cilvēka pienākums ir steigties palīgā katram, kuram
vajadzīga palīdzība. Līdzās šim vispārējam likumam varam saskatīt kādu specifisku
prasību, kas attiecas uz Baznīcu. Atsaucoties uz savu pirmo encikliku „Deus Caritas
est”, Benedikts XVI atgādināja, ka Baznīca ir Dieva ģimene pasaulē. Šajā ģimenē nedrīkst
būt neviena, kas ciestu, ja tam trūktu nepieciešamā. Lasot Evaņģēliju par Labo Samarieti,
saprotam, ka Jēzus mums atklāj, kāda ir „kristieša programma”. Sirds saskata, kur
ir nepieciešama mīlestība, un tad ticīgais attiecīgi rīkojas.
Benedikts XVI
atgādināja, ka 11. jūlijā Baznīca svin sv. Benedikta no Norčas piemiņas dienu. Šis
svētais ir tagadējā pāvesta debesīgais aizbildnis. Viņš ir klosterdzīves pamatlicējs
Rietumos. 1964. gada 24. oktobrī Pāvils VI sv. Benediktu pasludināja par Eiropas debesīgo
aizbildni, tādā veidā atzīstot viņa lielo ieguldījumu šī kontinenta civilizācijas
veidošanā. Poļu valodā Svētais tēvs atgādināja, ka Eiropas aizbildņa moto ora et
labora (lūdzies un strādā), patiesībā, ir atbilde Evaņģēlijā par Labo Samarieti
uzdotajam jautājumam: Mācītāj, ko man darīt, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi? Lūgšana
un darbs ved mūs uz priecīgo satikšanos ar Dievu. Franču valodā pāvests norādīja uz
mīlestību, kam jābūt visu mūsu pūliņu pamatā. Pasvītroja, ka bez mīlestības un žēlsirdības
mūsu kristīgā dzīve būtu neauglīga. Tā kā vasara ir atvaļinājumu laiks, Benedikts
XVI mudināja visus klātesošos izmantot brīvdienas savas garīgās dzīves padziļināšanai.
Uzrunājot vācu svētceļniekus, pāvests pateicās visiem saviem atbalstītājiem:
„Īpaši sveicu visus tos, kuri šodien Minhenē un Ķelnē piedalās mītiņā Deutschland
pro Papa un tādā veidā apliecina man, Svētā Pētera pēctecim, savas simpātijas
un uzticību. Sirsnīgs paldies!” Vācu valodā Benedikts XVI piebilda, ka Dieva un tuvākā
mīlestības bauslis ir laimīgas dzīves atslēga. Šī mīlestība nav abstrakta teorija,
bet ir konkrēts uzdevums. „Dari tā, un tu dzīvosi”, lasām Evaņģēlijā. Gan konsekrētās
personas, gan laji ir aicināti izplatīt mīlestību visās dzīves jomās: izglītībā, veselības
aprūpē, jauniešu vidū, pastorālajā darbā ar migrantiem un trūkumcietējiem, kā arī
- vispirms ģimenē.