Benedikts XVI: mīlestības baušļu ievērošana – atslēga laimīgai dzīvei

Esam aicināti pārveidot savu mentalitāti, saskaņot to ar Kristus domāšanas veidu, atvērties mīlestības loģikai – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot 11. jūlijā Kastelgandolfo uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sapulcējušos svētceļniekus. Steigties palīgā cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās, un sekot Eiropas debesīgā aizbildņa, sv. Benedikta paraugam – tās bija pāvesta uzrunas pamattēmas.

Parastā liturģiskā laika 15. svētdienai veltītais Evaņģēlija fragments runā par Labo Samarieti. Lasījuma centrālais jautājums: Mācītāj, ko man darīt, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi? Jēzus mudina, lai rakstu zinātājs pats noformulētu atbildi. Viņš to arī teicami izdara. Norāda, ka galvenais ir Dieva un tuvākā mīlestība. Taču tūlīt pat mēģina attaisnoties, jautājot Jēzum: Kas ir mans tuvākais? Jēzus atbild ar līdzību par Labo Samarieti. Tādā veidā atgādina, ka mēs esam aicināti būt par „tuvāko” katram, kuram vajadzīga palīdzība. Šajā kontekstā Benedikts XVI pasvītroja: „Līdzībai vajadzētu kļūt mums par pamudinājumu pārveidot savu mentalitāti saskaņā ar Kristus loģiku, kas ir mīlestības loģika: Dievs ir mīlestība, un pagodināt Viņu nozīmē kalpot brāļiem ar patiesu un nesavtīgu mīlestību”.

Pāvests piebilda, ka šis Evaņģēlija stāsts ir sava veida mēraukla. Tas apliecina, ka mīlestība ir universāla, un līdz ar to atklāj, ka ikviena cilvēka pienākums ir steigties palīgā katram, kuram vajadzīga palīdzība. Līdzās šim vispārējam likumam varam saskatīt kādu specifisku prasību, kas attiecas uz Baznīcu. Atsaucoties uz savu pirmo encikliku „Deus Caritas est”, Benedikts XVI atgādināja, ka Baznīca ir Dieva ģimene pasaulē. Šajā ģimenē nedrīkst būt neviena, kas ciestu, ja tam trūktu nepieciešamā. Lasot Evaņģēliju par Labo Samarieti, saprotam, ka Jēzus mums atklāj, kāda ir „kristieša programma”. Sirds saskata, kur ir nepieciešama mīlestība, un tad ticīgais attiecīgi rīkojas.

Benedikts XVI atgādināja, ka 11. jūlijā Baznīca svin sv. Benedikta no Norčas piemiņas dienu. Šis svētais ir tagadējā pāvesta debesīgais aizbildnis. Viņš ir klosterdzīves pamatlicējs Rietumos. 1964. gada 24. oktobrī Pāvils VI sv. Benediktu pasludināja par Eiropas debesīgo aizbildni, tādā veidā atzīstot viņa lielo ieguldījumu šī kontinenta civilizācijas veidošanā. Poļu valodā Svētais tēvs atgādināja, ka Eiropas aizbildņa moto ora et labora (lūdzies un strādā), patiesībā, ir atbilde Evaņģēlijā par Labo Samarieti uzdotajam jautājumam: Mācītāj, ko man darīt, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi? Lūgšana un darbs ved mūs uz priecīgo satikšanos ar Dievu. Franču valodā pāvests norādīja uz mīlestību, kam jābūt visu mūsu pūliņu pamatā. Pasvītroja, ka bez mīlestības un žēlsirdības mūsu kristīgā dzīve būtu neauglīga. Tā kā vasara ir atvaļinājumu laiks, Benedikts XVI mudināja visus klātesošos izmantot brīvdienas savas garīgās dzīves padziļināšanai.

Uzrunājot vācu svētceļniekus, pāvests pateicās visiem saviem atbalstītājiem: „Īpaši sveicu visus tos, kuri šodien Minhenē un Ķelnē piedalās mītiņā Deutschland pro Papa un tādā veidā apliecina man, Svētā Pētera pēctecim, savas simpātijas un uzticību. Sirsnīgs paldies!” Vācu valodā Benedikts XVI piebilda, ka Dieva un tuvākā mīlestības bauslis ir laimīgas dzīves atslēga. Šī mīlestība nav abstrakta teorija, bet ir konkrēts uzdevums. „Dari tā, un tu dzīvosi”, lasām Evaņģēlijā. Gan konsekrētās personas, gan laji ir aicināti izplatīt mīlestību visās dzīves jomās: izglītībā, veselības aprūpē, jauniešu vidū, pastorālajā darbā ar migrantiem un trūkumcietējiem, kā arī - vispirms ģimenē.

J. Evertovskis / VR