4. jūlijā priecīgs notikums bija nelielajai kristiešu kopienai Ankārā. Tā bija pulcējusies
svētās Terēzes no Bērna Jēzus dievnamā, lai piedalītos pirmā turku tautības jezuīta
Antuana Ilgita primīcijā. Viņš ir 38 gadus vecs, dzimis Mersinā, 25 kilometru attālumā
no Tarsas. Uzrunājot ticīgos, viņš atcerējās, ka tieši pirms 15 gadiem ir iepazinis
šo Ankāras kristiešu kopienu, bet divus gadus vēlāk konvertējies kristietībā. Jaunais
priesteris pastāstīja: „pabeidzu universitāti un ieguvu diplomu ekonomikas un administratīvajās
zinātnēs, pēc militārā dienesta sāku nākt uz šo, svētās Terēzes godam veltīto baznīcu.
Tieši no šejienes devos uz Itāliju, lai sekotu savam paaicinājumam un kļūtu par priesteri.
Priestera svētības saņēmu aizvadītajā sestdienā Romā un nu atkal esmu šeit, jūsu vidū,
lai celebrētu savu pirmo Svēto Misi.”
Klausoties jaunā priestera stāstā, vairāku
ticīgo acīs bija vērojamas aizkustinājuma un prieka asaras. Tikmēr Antuans Ilgits
turpināja stāstīt: „Tikšanās ar Kungu Jēzu man bija nebeidzamas mīlestības atklāsme.
Tā ir mīlestība, kas man dāvāja brīvību un patiesību, ko meklēju. Tūlīt pēc šīs atklāsmes
vēlējos dalīties ar šo jaunumu ar citiem, kas to nepazīst. Bija tik grūti glabāt to
tikai sevī, savas sirds stūrītī. Tā, devos uz Itāliju, lai kļūtu priesteris un varētu
citiem dot to, ko pats biju saņēmis. Ceļš, kas mani šodien ir atvedis pie Euharistijas
svinībām, nav bijis viegls, bet tagad, pēc daudziem dzīves piedzīvojumiem, priekiem
un sāpēm, izjūtu žēlastību būt šeit, kopā ar jums. Zinām, ka ne vienmēr viss ritēs
gludi, gan jau pastāvēs arī krīzes un grūtības, taču atklāsim, ka neesam vieni, ka
mūs vienmēr un visur Kāds pavadīs!”
Kopā ar priesteri Ilgitu Svēto Misi celebrēja
divu jezuītu provinču vadītāji – Itālijas provinces provinciāls Karlo Kazalone un
Tuvo Austrumu provinces provinciāls Viktors Assuads, kā arī trīs jezuītu misionāri,
kas šobrīd strādā Ankārā. Tāpat Svēto Misi koncelebrēja turku izcelsmes kapucīnu tēvs,
plašs loks Turcijas diecezālo priesteru, kā arī priesteri, kas atbraukuši ciemos no
Itālijas. Ar savu klātbūtni primīcijas svinības pagodināja arī apustuliskais nuncijs
Turcijā Antonio Lučibello.
Konsakrācijas brīdī, kad jaunais turku jezuīts varēja
pirmoreiz pacelt Svētās Mises hostiju pret ticīgajiem, kas nometušies ceļos, nu jau
viņš pats varēja izrunāt vārdus, kuri savulaik tik ļoti aizkustinājuši no dienesta
atgriezušos kareivi „Ņemiet un ēdiet, šī ir mana miesa, kas par jums tiks atdota.”
„Manas dzīves revolūcija slēpjas atklāsmē, ka Jēzus nav tikai pravietis, ka Dievs
nav attāla, nesasniedzama vienība, bet ka Viņš ir tuvs, vēl jo vairāk, Viņš pats sevi
padara tuvu, klātesošu starp cilvēkiem, ka mīlestības dēļ uz cilvēkiem, Viņš dod tiem
ēst savu miesu. Ēst Dievu – islāma ticības kategorijās tas nav pat iedomājami,” vēlāk
pastāstīja priesteris Antuans Ilgits.
Tā, jauneklis, kas bija izaudzis musulmaņu
ģimenē, sāka uzdot jautājumus par to, kam viņš tic, un sāka iepazīt kristietību. „Taču
tas nebija pēkšņs un drastisks lēciens, bet gan ilgs un pacietīgs gājums,” šodien
saka priesteris un jezuīts. Vienlaikus viņš atzīst, ka islāma ticībai viņa gājumā
bijusi liela nozīme, jo Kungs viņam atklājies kā musulmanim.
Kādi ir jaunā
priestera plāni? Pēc bakalaura grāda iegūšanas Pontifikālās Gregora universitātes
Teoloģijas fakultātē, viņš mācījās Pontifikālajā Austrumu institūtā, bet tagad turpinās
studijas licences programmā morālteoloģijā svētā Alfonsa akadēmijā. „Ir jāpabeidz
studijas Romā,” viņš saka. Tēzes projekts būs veltīts tādiem tematiem, kā aborts,
kontracepcija, asistētā apaugļošana un histaminālo šūnu izmantošana turku bioētikā.
Taču priestera sirds visvairāk ir piesaitīta savai zemei un tās ļaudīm, par kuriem
viņam ir liels lepnums.
Priesteris Antuans Ilgits ir cerības zīme zemē, kurā
radās pirmās kristīgās kopienas un kuru šodien skar daudzi pārbaudījumi.