Vispārējā audience: aicinājums priesteriem atklāt pasaulei Dieva žēlsirdību

Nesen noslēdzās Priesterības gads, taču jautājums par to, kādam mūsdienās jābūt īstam priesterim, paliek aktuāls joprojām. Jubilejas gada laikā garīgie gani un ticīgie īpašu uzmanību pievērsa Arsas prāvesta un citu svēto priesteru paraugam. Šī rīta katehēzes mācībā Benedikts XVI runāja par kādu mazāk pazīstamu, taču ļoti izcilu garīdznieku – sv. Džuzeppi Kafasso. Pirms nedēļas Baznīca atzīmēja viņa nāves 150. gadadienu. Pr. Kafasso bija sv. Jāņa Bosko ilggadējais skolotājs. Viņa mācība nebija abstrakta. Tā izrietēja no Dieva žēlsirdības dzīvās pieredzes un cilvēka gara dziļas pazīšanas – pasvītroja pāvests. Vispārējā audiencē Svētā Pētera laukumā daudzo svētceļnieku vidū bija arī ticīgie no Latvijas.

Džuzeppe Kafasso dzimis 1811. gadā netālu no Asti pilsētas, Itālijas ziemeļos. Četrus mēnešus pēc ordinācijas, 22 gadu vecumā, viņš ieradās Turīnā, kur iestājās Svētā Asīzes Franciska vārdā nosauktajā mācību iestādē, lai papildinātu savas zināšanas un iegūtu pieredzi pastorālajā darbā. Tur viņš palika arī visus turpmākos savas dzīves gadus, strādājot par morālteoloģijas pasniedzēju, garīgo tēvu un vēlāk ieņemot rektora amatu. Kafasso bija priesteris ar bagātu iekšējo dzīvi un lielu pastorālo dedzību – pasvītroja pāvests. Kļuva par garīgo atbalstu daudziem saviem laikabiedriem – jaunajiem priesteriem, tai skaitā sv. Jānim Bosko. Pēdējam pr. Kafasso bija garīgais vadītājs 25 gadus.

Līdzās izcilajām zināšanām morālteoloģijā, viņš teicami iepazina arī cilvēku sirds noslēpumus, daudz laika pavadot konfesionālā. Vēlāk sv. Jānis Bosko liecināja, ka tā bija īsta priesteriskās dzīves skola, kur varēja mācīties, ko nozīmē būt priesterim. Džuzeppe Kafasso darīja visu iespējamo, lai jaunie semināristi un ordinētie kalpotāji kļūtu par patiesiem dvēseļu ganiem ar dziļu garīgo dzīvi un lielu apustulisko dedzību. Viņš tos neveidoja „pēc sava attēla un līdzības”, bet ar lielu gudrību palīdzēja saviem audzēkņiem atklāt Kunga gribu un izveidoties par nobriedušām personībām. “Dārgie draugi, šī ir ļoti svarīga mācība visiem tiem, kuri ir atbildīgi par jauno paaudžu formāciju un izglītošanu, kā arī spēcīgs atgādinājums par to, cik svarīgi, lai mums būtu savs garīgais vadītājs, kurš palīdzētu saprast, ko no mums grib Dievs”, sacīja Benedikts XVI.

Pāvests norādīja, ka pr. Kafasso izcēlās ar dedzīgu mīlestību, sevišķi pret ieslodzītajiem, kuru vidū tas kalpoja. Pateicoties viņam, daudzi uz nāvi notiesātie atklāja Dieva žēlsirdības lielumu. Priesteris nomira 1860. gadā. Vēlāk viņš tika pasludināts par Itālijas ieslodzīto debesīgo aizbildni. Turklāt, pāvests Pijs XII Džuzeppi Kafasso stādīja priekšā kā paraugu visiem tiem priesteriem, kuri īpašā veidā nododas izlīgšanas sakramenta administrēšanai un garīgajai vadībai. Benedikts XVI pasvītroja, ka svētais visas ikdienas lietas darīja iespējami lielākam Dieva godam un cilvēku labumam.

Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Svētais tēvs sveica visus jaunnominētos arhibīskapus, kuri apustuļu Pētera un Pāvila svētkos saņēma palliju. Poļu valodā uzrunāja Gņeznas metropolītu, Polijas primasu, Juzefu Kovaļčiku. Atgādināja, ka jau vairāk nekā 1000 gadus ticības, cerības un mīlestības saikne vieno Baznīcu Polijā ar Svēto Krēslu. Audiences noslēgumā norādīja, ka šodien Baznīca svin pirmo Romas mocekļu piemiņas dienu. Jauniešus mudināja sekot viņu piemēram un būt uzticīgiem Kristum ikvienā savas ikdienas dzīves situācijā. Slimniekus aicināja ar mīlestību uzupurēt savas ciešanas Dievam un tuvākajiem. Jaunlaulāto pārus – īstenot savā dzīvē Dieva Radītāja plānu un tādā veidā veidot auglīgu un stabilu ģimenes saikni.

J. Evertovskis / VR