Ņujorkā notika ANO sesija par transnacionālo organizēto noziedzību

21. jūnijā Ņujorkā notika ANO ģenerālasamblejas 64. sesija par transnacionālo organizēto noziedzību. Svētā Krēsla novērotājs ANO Čelestīno Miļjore atzīmēja, ka pasaulē, kas aizvien top savstarpēji saistīta, savstarpēji saistīta kļūst arī noziedzība. Tai pašā laikā, kad pieaug saziņas un tirdzniecības iespējas starp visiem planētas nostūriem, pieaug arī noziegumi, kas pārsniedz nacionālās robežas. Globalizētā noziedzības dinamika met jaunus izaicinājumu juridiskajiem mehānismiem, kas cenšas pasargāt savus pilsoņus un pakļaut kontrolei likumpārkāpējus.

Arhibīskaps Miļjore savā uzrunā izcēla divas organizētās noziedzības jomas – cilvēku tirdzniecību un narkotiku tirdzniecību. Viņš norādīja, ka šodien miljoniem cilvēku kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem, no kuriem vairāk nekā 70% ir sievietes, kas tiek seksuāli paverdzinātas. „Šī realitāte ir traģiska un nepiedodama,” teica Čelestīno Miļjore. Transnacionālā sieviešu un bērnu pārvietošana seksuālai izmantošana ir balstīta uz pieprasījumu zemēs, kur tie nonāk. Ja nebūtu pieprasījuma, nebūtu izmantošanas upuru. Kā rāda prakse, likumi nespēj efektīvi aizstāvēt paverdzināto tiesības, gluži pretēji, tie aizvien vairāk leģitimizē viņu izmantošanu. Šodien pat globāla mēroga sociālie, kultūras un sporta pasākumi ir kļuvuši par iespēju plašākai cilvēku paverdzināšanai.

Arī narkotiku tirdzniecība ir cieši saistīta ar pieprasījumu. Zemēs, kur tiek audzētas narkotiku izejvielas, zeļ kriminālās bandas, pārstrādes karteļi un terorisms. Šīs kriminālās organizācijas izmanto no narkotiku tirdzniecības iegūtos līdzekļus, lai sētu vardarbību un nodrošinātu savu varu. Arhibīskaps Miļjore uzsvēra, ka šo indivīdu un organizāciju aktivitātes ir nekavējoties jāpakļauj kontrolei, izmantojot visus iespējamos likumīgos līdzekļus, lai kopienām ļautu dzīvot mierā, nevis nemitīgās bailēs.

Lai spētu stāties pretim šim izaicinājumam, starptautiskajai kopienai ir jāpievērš uzmanība ne tikai narkotiku ražošanas reģioniem, bet arī zemēm, kurās tās tiek pieprasītas. Narkotiku lietošana ietekmē ne tikai starptautisko kopienu, bet atstāj graujošas sekas arī uz indivīdu un ģimeņu fizisko, sociālo un garīgo dzīvi. Tāpēc uzmanība ir jāpievērš arī indivīdiem, lai spētu tos atturēt no narkotiku lietošanas un rehabilitētu jau esošos narkomānus. Šīs problēmas risināšanai nepietiek tikai ar pārraudzību pār narkomāniem, vai kopienām, kas nodarbojas ar narkotiku audzēšanu, ražošanu un tirdzniecību. Ir nepieciešama viņu personīgā, sociālā un garīgā rehabilitācija. Arhibīskaps Miļjore uzsvēra, ka ir jāatzīst gan upuru, gan likumpārkāpēju tiesības un cieņa, lai spētu novērst noziedzību.

I. Šteinerte/VR