Kunga eņģelis: Krustā atklājas Dieva neierobežotā mīlestība. Pāvesta aicinājums panākt mieru Kirgizstānā

Uzrunājot svētdien Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, Benedikts XVI vērsās pie visas pasaules sabiedrības ar steidzamu aicinājumu rūpēties, lai Kirgizstānā atkal tiktu panākts miers un drošība. Tā kā pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” Svētā Pētera bazilikā notika priesteru iesvētīšana, pāvests mudināja visus klātesošos lūgties par jaunajiem dvēseļu ganiem. Atgādināja, ka ordinācijas sakraments, no vienas puses, liecina par Dieva lielo tuvumu cilvēkiem, no otras – par saņēmēja gatavību kļūt par instrumentu mīlošā Dieva rokās. Priesteris ar savu mīlestības pilno atdevi Kristum un Baznīcai, palīdz cilvēkiem atklāt šo Dieva tuvumu, Viņa lielās rūpes un mīlestību pret katru personu. ANO izsludinātās Pasaules Bēgļa dienas ietvarā, Benedikts XVI mudināja respektēt to cilvēku tiesības, kuri ir spiesti pamest savu zemi un doties bēgļu gaitās.

Parastā liturģiskā laika 12. svētdienas Evaņģēlijā Jēzus uzdod saviem mācekļiem jautājumu: „Par ko jūs mani uzskatāt?” Pēteris atbild: „Tu esi Kristus, Dieva Svaidītais”. Pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI paskaidroja, ka Jēzus, saņēmis šo ticības apliecinājumu, aicina Pēteri un pārējos mācekļus, sekot Viņam mīlestības ceļā līdz pat sevis atdevei pie krusta. Šis aicinājums ir adresēts arī katram no mums – pasvītroja pāvests. „Arī pie mums, kas varam pazīt Kungu ticībā Viņa vārdam un caur sakramentiem, Jēzus vēršas ar piedāvājumu sekot Viņam savā ikdienas dzīvē”, sacīja Benedikts XVI. Piebilda, ka būt par Kristus mācekli, nozīmē pieņemt savu krustu, kas īstenībā ir visu mūsu labumu avots un mūsu cerības piepildījums.

Atsaucoties uz Baznīcas tēvu mācību, pāvests atgādināja, ka mūsu Kunga Jēzus Kristus varas atšķirības zīme ir krusts, ko Viņš nesa uz saviem pleciem. „Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz pats sevi un ik dienas ņem savu krustu un seko man”, lasām Lūkasa evaņģēlijā. Ņemt savu krustu – skaidroja Svētais tēvs – nozīmē uzvarēt grēku, kas ir šķērslis ceļā pie Dieva, ik dienas pieņemt Kunga gribu un pieaugt ticībā, sevišķi problēmu, grūtību un ciešanu priekšā. To mums ar savu dzīvi izcili parāda Edīte Šteina. „Jo lielāka tumsa mūs apņem, jo vairāk mums jāatver sava sirds gaismai no augšienes”, viņa rakstīja 1938. gadā no Ķelnes Karmela klostera. Pāvests apliecināja, ka mūsdienās netrūkst kristiešu, kuri, Dieva mīlestības vadīti, katru dienu ņem savu krustu – vai tas ir ikdienas nastu, vai cilvēku barbariskās rīcības radītais krusts, kas reizēm prasa ārkārtēju drosmi un upurgatavību. Svētais tēvs novēlēja, lai mēs vienmēr savu cerību balstītu uz Viņu, sekotu Viņam, nesot savu krustu, un tādējādi sasniegtu augšāmcelšanās gaismu.

Runājot par dramatiskajiem notikumiem Kirgizstānā, pāvests sacīja: „Gribu izteikt steidzamu aicinājumu, lai Kirgizstānas dienvidos tiktu drīzumā atjaunots miers un drošība. Upuru tuviniekiem un visiem, kuriem šie traģiskie notikumi sagādāja ciešanas, izsaku savu visdziļāko līdzjūtību un apliecinu savu vienotību lūgšanā. Bez tam, aicinu visas šīs zemes etniskās grupas atmest jebkāda veida provokāciju un vardarbību un pieprasu starptautiskajai kopienai darīt visu iespējamo, lai cietušās tautas visdrīzākajā laikā varētu saņemt humāno palīdzību”. Svētdien, 20. jūnijā, ANO organizācija atzīmēja Pasaules Bēgļa dienu. „Bēgļi grib tikt pieņemti”, pasvītroja Benedikts XVI. „Tie vēlas, lai tiktu respektēta viņu personas cieņa un atzītas viņu pamattiesības. Tai pat laikā, tie ir gatavi sniegt arī savu ieguldījumu tai sabiedrībai, kas viņus uzņem”.

Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, franču valodā Svētais tēvs atgādināja, ka patiesa ticība nav tikai intelektuāla piekrišana kādai doktrīnai. Tā ir personīgas attiecības ar Kristu – Dieva Mesiju. Pāvests aicināja visus kristiešus dzīvot saskaņā ar savu kristības aicinājumu. Vācu un spāņu valodā atgriezās pie Kristus uzdotā jautājuma un pasvītroja, ka tas ir aktuāls visos laikos. Tikai tad varam atzīt, ka Kristus ir Dieva Dēls, ja pieņemam Viņa krustu, caur kuru mums atklājas Dieva neierobežotā mīlestība. Jēzus atdod mums pats sevi, lai mēs iegūtu dzīvības pārpilnību. Īstu atbildi uz Viņa jautājumu varam sniegt tad, ja klausāmies Viņa vārdu, sekojam Viņam un personīgi tiekamies ar Kristu sakramentos un lūgšanā.

J. Evertovskis / VR