Turpinās piesārņojums Meksikas jūras līcī: tēva F.Lombardi pārdomas

Jau divus mēnešus Meksikas jūras līcī turpina izplūst nafta. Katastrofas apmēri ir grūti aprēķināmi, taču tie ir milzīgi un joprojām turpina palielināties. Tēvs Federiko Lombardi, risinot kārtējās pārdomas nedēļas noslēguma rubrikā Octava Dies, atceras arī divas citas lielas katastrofas, kas ir iedragājušas vidi un cilvēku veselību, paņemot arī daudzas dzīvības. Viņš piemin ķīmijas fabrikas eksploziju Bopalā Indijā 1984. gadā un Černobiļas traģēdiju Ukrainā, kas notika 1986. gadā.

„Tas, kas satriec pašreizējās katastrofas gadījumā, ir nespējas sajūta un vilcināšanās rast risinājumu. Pie tam, nelaimes gadījums ir noticis naftas ieguves vietā, kas pieder vienai no bagātākajām un tehniski attīstītākajām naftas kompānijām pasaulē, kā arī visvarenākajai lielvalstij pasaulē,” raksta tēvs Lombardi. Viņš piebilst, ka runa nav par vulkāna izvirdumu, bet par relatīvi nelielu caurumu, ko cilvēks izveidojis jūras dzīlēs. Un tomēr, divu mēnešu laikā, zinātnieki un tehniķi nav spējuši to aizvērt.

„Vai būsim raduši mācību un turpmāk prātīgāk izturēsimies pret zemes resursiem un planētas līdzsvaru?” jautā jezuīts. Viņš ir pārliecināts, ka kopš šī brīža daudz kas mainīsies naftas ieguves jomā, lai darītu to drošāku. „Bet, varbūt mums vajadzētu mācīties arī pazemību?” ieminas Lombardi. Tehnika vienmēr attīstīsies. Taču, ja samērā vienkāršu ražošanas procesu priekšā cilvēki izrādās tik bezspēcīgi, kas notiks, ja avarēs sarežģītākas tehnoloģijas, piemēram, tās, kas attiecas uz enerģiju, kas apslēpta matērijas atomā, vai arī dzīvības veidošanās procesos? Pāvests Benedikts XVI enciklikā Caritas in veritate šai sakarā ir veltījis veselu nodaļu par cilvēka atbildību tehnikas priekšā.

I. Šteinerte/VR