Romā notika aizlūgums par bojā gājušajiem bēgļiem un migrantiem

17. jūnija vakarā vienā no senākajiem Romas dievnamiem – Santa Maria in Trastevere notika lūgšanu vigīlija par bēgļiem un migrantiem. Īpašā veidā klātesošie aizlūdza par tiem, kas gājuši bojā ceļā uz ekonomiski attīstītākām zemēm, kā arī atrodoties tajās. „Esam sapulcējušies, lai atcerētos to vīriešu un sieviešu, bērnu un sirmgalvju stāstus, kas ir zaudējuši savu dzīvību, veicot cerības ceļu, bēgot no smagu un necilvēcīgu situāciju izmocītajām zemēm uz tām, par kurām tiek sapņots kā par brīvības, drošības un cieņpilnas dzīves zemēm,” uzsākot vigīliju teica Pontifikālās migrantu un ceļotāju pastorālās aprūpes padomes prezidents, arhibīskaps Antonio Marija Veļjo.

Aizlūgumā, ko bija sarīkojusi svētā Eģīdija kopiena, piedalījās arī vairāki bojā gājušo tuvinieki, tai skaitā tie, kas pieder citām reliģijām. Arhibīskaps Veļjo atgādināja, ka migrāciju visbiežāk izraisa nabadzība, taču tai ir arī atgriezenisks efekts. Zemes, no kurām masveidā izceļo iedzīvotāji, nonāk vēl lielākā postā. Bēgšana uz ārzemēm samazina cilvēku resursus. Statistikas dati rāda, ka caurmērā izceļo ap 60% to cilvēku, kas ir ieguvuši augstāko izglītību. Tātad, mājās palikusī kopiena ir zaudējusi savus gaišākos prātus, to skaitā ārstus, izglītības darbiniekus, zinātniekus.

Pontifikālās migrantu un ceļotāju pastorālās aprūpes padomes prezidents bargi nosodīja visus, kas ir iesaistījušies cilvēku paverdzināšanā. Baznīca pieprasa, lai industrializētās valstis, kuras ne vienmēr spēj uzņemt visus, kas vēlas ieceļot, pieņemtu mērus, kas garantē viņu drošību un legalitāti. „Nedrīkst pieļaut, ka pret ieceļotājiem tiktu vērstas aizvien pastiprinātas sankcijas un vēl hermētiskāk noslēgtas robežas,” teica arhibīskaps Veļjo. Viņš norādīja, ka ir jācīnās pret cilvēku tirdzniecībā iesaistītajām personām un grupām, jāizveido ieceļotāju aizsardzības programmas, kā arī jānodrošina tiesības uz ģimeņu locekļu apvienošanos.

Vatikāna pārstāvis runāja arī par mentalitātes un apziņas izglītošanu saskaņā ar sapratnes, solidaritātes un mierīgas sadzīves vērtībām, tai pašā laikā aicinot noslāpēt impulsus, kas raisa neuzticību, aizdomas, aizspriedumus, neiecietību. Stingrai kontrolei ir jāpakļauj ksenofobijas un rasisma izpausmes.

Šodien plaši tiek runāts par dialoga nepieciešamību starp kultūrām. „Jaunais dialoga veids ir „dzīves dialogs”,” uzsvēra arhibīskaps. Viņš paskaidroja, ka tas ir ikdienas dialogs starp dažādu kultūru un reliģiju cilvēkiem, ko vislabāk var veikt, satiekoties mājas kāpņu laukumā, sirsnīgi sasveicinoties, izrādot solidaritāti darba vietās, palīdzot citiem atrisināt viņu problēmas, vai vienkārši, izrādot līdzjūtību.

„Vislielākais spēks pieder personīgai liecībai!” uzsvēra arhibīskaps. „Ja citi atklās, ka mēs lolojam cerību, rūpējamies par taisnību un katra cilvēka cieņu, ja pamudinām vietējās Baznīcas un sabiedrību būt viesmīlīgiem un draudzīgiem, arī tās centīsies panākt, lai vienotība starp cilvēkiem kļūtu par īstenību,” piebilda arhibīskaps Veļjo.

I. Šteinerte/VR