Arh.Tomazi: izskaust "plēsējputnu fondus"!

„Izskaust tā dēvētos „plēsējputnu fondus”, kas vēl bagātākas padara bagātās valstis, bet vēl nabadzīgākas nabagās,” ar šādu aicinājumu ANO Cilvēktiesību padomes 14. sesijā Ženēvā uzstājās pastāvīgais Svētā Krēsla novērotājs Silvano Marija Tomazi.

Kas tad ir „plēsējputnu fondi”? Intervijā Vatikāna radio to paskaidroja pats arhibīskaps Tomazi. Viņš sacīja, ka tie ir uzkrājumi, kas nosaukti plēsējputnu vārdā, jo tie barojas no bojāgājušo dzīvo radību atliekām, vai arī uzbrūk tādām dzīvajām radībām, kas ir nespējīgas un tuvu nāvei. Citiem vārdiem runājot, šie ir spekulatīvi fondi, kas tiek uzkrāti, par zemu samaksu iegādājoties jaunattīstības valstu parādus – gan no publiskajiem un privātajiem kreditoriem, gan vislielākā mērā tieši no valstīm. Pēc tam kompānijas, kas, samaksājot pavisam zemu cenu, ir nopirkušas parādus, pavisam legālā veidā prasa parādā esošajām valstīm samaksāt sākotnējo kredītu, paceļot cenu un prasot arī interešu naudu. Tad, kad parādā esošā valsts vairs nespēj samaksāt, jo īpaši jaunattīstības valstis, šie fondi cenšas iegūt naudu no publiskajiem finansētājiem, vai arī no kāda valsts pirmās nepieciešamības resursa, tai skaitā, naftas un citiem izejmateriāliem. Tādējādi, fondā nonāk ne tikai parāda sākotnējā vērtība, bet arī milzīgi ienākumi, kuru rezultātā cieš jaunattīstības valstis.

Uz jautājumu, ko šai sakarā pieprasa Svētais Krēsls, arhibīskaps Tomazi pastāstīja, ka tas prasa, lai tiktu izskaustas šāda veida spekulācijas, jo tās vēl vairāk grauj nabadzīgās valstis, kurām ir tiesības nodrošināt savus iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, un virzīties pa attīstības ceļu. Citiem vārdiem runājot, ekonomika atstāj iespaidu uz sabiedrību un cieš kopējais labums.

Jautāts, kurās zemēs šādas spekulācijas notiek, Svētā Krēsla novērotājs pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par amerikāņu un eiropiešu kompānijām, kas darbojas Āfrikā – tādās zemēs, kā Zambija, Kongo, Kamerūna, Sjerra Leone un vairākās citās.

Nabadzīgo zemju ārzemju parāds ir nasta, kas aizšķērso attīstību. Arhibīskaps Tomazi teica, ka Svētais Krēsls atbalsta principu, ka parādi ir jāatmaksā, taču tai pašā laikā tas uzsver, ka tautām ir tiesības izdzīvot. Tāpēc ir jānodrošina viņu pamattiesības. Šādā kontekstā, parāds nedrīkst kļūt par apspiestības formu, kas bloķē attīstību un spēju izdzīvot. Parādā esošās valstis ir jāmudina uz caurskatāmu ekonomiku un korupcijas izskaušanu, bet bagātajām valstīm pēc iespējas ir jāatlaiž parādi, lai nabadzīgās valstis spētu no tiem atgūties.

I. Šteinerte/VR