Benedikts XVI: Svētais Gars ir uguns, kas pārveido cilvēku sirdis

Baznīca ir cilvēku vienotības ar Dievu noslēpums, universālais pestīšanas sakraments, Dieva tauta, Kristus Miesa un Svētā Gara templis. Vasarsvētki noslēdz piecdesmit dienu ilgo Lieldienu laiku. 23. maijā Svētā Pētera bazilikā pāvests svinēja Euharistiju. Vasarsvētku dienā īstenojās Dieva Dēla apsolījums – Svētā Gara nonākšana. Baznīca turpina un attīsta paša Kristus misiju, kurš tika sūtīts sludināt nabagiem Labo Vēsti. Svētais Gars dāvā cilvēcei jaunu enerģiju.

"Tur, kur pastāv šķelšanās un naids, šī enerģija apvieno un veicina savstarpēju izpratni – turpināja pāvests. – Sākas jauns apvienošanās process, kurā tiek vienoti sasķeltās un izkaisītās cilvēces ģimenes locekļi. Cilvēki, kuri nereti dzīvo nesaskaņā, nespējot piedot un izlīgt, Kristus Gara aizskarti, atveras mīlestībai, kas no tiem veido jaunu organismu – Baznīcu. Dieva darbības auglis ir vienotība. Tieši vienotība ir Baznīcas atpazīstamības zīme pasaulē. No Vasarsvētku dienas Baznīca uzrunā cilvēkus visās valodās. Vienotību nespēj ierobežot ne politiskās, ne rasu, ne kultūru robežas. To nevar sajaukt ar valstīm vai valstu federācijām. Tā ir cita veida vienotība, kas pārsniedz visas cilvēciskās robežas.

Benedikts XVI uzsvēra, ka vienību veicinošā Svētā Gara darbība nav egalitārisma izpausme. Tas ir pretstats Bābeles tornim, kas bija „tehniskais” projekts, kurā visiem tika uzspiesta viena valoda. Savukārt Vasarsvētku dienā visi dzirdēja savu valodu. Baznīcas universālais, pasauli aptverošais raksturs cieši saistīts ar to, ka tā ir tikai viena. Kristus Baznīca apvieno visdažādākās tautības, rases un kultūras, dažādos amatus un dienestus, atšķirīgus ritus un ieražas, daudzās visā pasaulē izkaisītās diecēzes un draudzes. Baznīca aicināta būt par vienotības zīmi un līdzekli pasaulē. Vienmēr un visur Baznīcai jābūt patiesi katoliskai. Tai jābūt mājām priekš visiem cilvēkiem – teica Benedikts XVI.

Svētās Mises homīlijā pāvests norādīja uz vienu no Svētā Gara simboliem – uguni. "Cik tā ir atšķirīga no kara un bumbu sprādzienu radītās uguns. Cik atšķirīga ir Baznīcas sargātā Kristus uguns no diktatūru izraisītajiem ugunsgrēkiem dažādos laikmetos, īpaši pagājušajā gadsimtā, kas aiz sevis atstāja izdegušu zemi. Dieva liesmu, Svētā Gara liesmu varam salīdzināt ar degošu krūmu, kas nesadeg. Tas deg, bet neiznīcina. Šī uguns iekšēji pārveido mūs, lai tās gaismā mēs atklātu savu aicinājumu uz patiesību un mīlestību."

Par Vasarsvētku noslēpumu pāvests runāja arī apcerē pirms lūgšanas Regina Caeli. Atgādināja, ka Vissvētās Trīsvienības trešās personas uzdevums ir apgaismot, stiprināt un atjaunot ticīgos. Svētais Gars attaisno un audzina lūgšanas dzīvē, ieved patiesībā, pārveido dvēseli un ved uz vienību. Svētais Gars ir svētuma avots. Benedikts XVI atsauca atmiņā divus nozīmīgus notikumus, kuros spilgti atklājās Svētā Gara darbība: Vatikāna II koncilu un Jāņa Pāvila II tikšanos ar ekleziālo kopienu un apvienību locekļiem, kas Vatikānā norisinājās pirms divpadsmit gadiem.

Pāvests pieminēja arī savu nesen veikto vizīti Fatimā. Tur, milzīgā svētceļnieku pūlī, atkārtojās Pēdējo vakariņu namā sapulcējušos mācekļu piedzīvojums. Šajā nepārtrauktajā Svētā Gara darbībā nozīmīga vieta ir Marijai. Viņai veltītajos sanktuārijos ticīgie saņem mātišķo mīlestību. "Bez Svētā Gara nav Baznīcas – turpināja pāvests. – Droši varam teikt, ka bez Marijas nav Vasarsvētku. Nesen tam biju liecinieks. Vai tā, ko piedzīvoja Fatimas sanktuārija laukumā sapulcējušies svētceļnieki, kur visi bija viena sirds un viena dvēsele, nebija Svētā Gara nonākšana? Mūsu vidū bija Marija, Jēzus Māte. Tur, kur kristieši pulcējas uz lūgšanu kopā ar Mariju, tur Kungs sūta savu Garu” – piebilda Benedikts XVI.

S. Krivteža / VR