19. maijā 87 gadu vecumā mūžībā aizgājis priesteris Antons Smelters. Izvadīšanas ceremonija
notiks pirmdien, 24. maijā, Sv. Jēkaba katedrālē. Bēru dievkalpojums paredzēts plkst.
12.00. Priesteris Antons Smelters tiks apbedīts Rīgas Sv. Franciska draudzes dārzā.
Priesteris un mācībspēks, publicists un garīgo izdevumu redaktors, Antons
Smelters dzimis 1923. gada 17. janvārī Varakļānu pagasta Kokaru sādžā, kā jaunākais
bērns sešu bērnu ģimenē. Skolas gaitas sācis Varakļānu pamatskolā. 1938. gadā iestājies
Varakļānu ģimnāzijā, kuru nepabeidza, jo 1943. gadā tika iesaukts kā “brīvprātīgais”
Latviešu leģionā. Gandrīz divus gadus viņš pavadīja armijā. 1945. gada maijā kļuva
par kara gūstekni Vācijā. Tā paša gada Ziemassvētku vakarā, kopā ar citiem latviešu
karavīriem, izbēga no gūsta un nokļuva bēgļu nometnē Oldenburgā. 1948. gada janvārī
ar bīskapa Boļeslava Sloskāna palīdzību nokļuva Beļģijā un uzsāka ceļu uz priesterību.
Mācījās Turnes Garīgajā seminārā. Ceļš uz priesterību nebija viegls, tomēr skaists.
Kalpošana Dievam un cilvēkiem iekaroja viņa sirdi. 1956. gada 16. jūlijā Turnē bīskaps
Antonu iesvētīja par priesteri. Jaunais priesteris vēlējās kļūt par misionāru “kaut
kur Āfrikā”, bet bīskaps Sloskāns atbildēja: “Vācija, un vēlāk varbūt Latvija būs
tavas misijas zeme.”
1956. gada oktobrī Antonu Smelteru Baznīcas vadība iecēla
par vikāru Vasmas draudzē Beļģijā, bet jau 1958. gada maijā pārcēla uz dzīvi Ziemeļvācijā
un uzticēja vikāra pienākumus Dipholcā. Tur priesteris Smelters nostrādāja 13 gadus.
Viņa aprūpē bija arī visi Vācijā dzīvojošie katoļticīgie latvieši. Viņš bija Latviešu
katoļu studentu un akadēmiķu apvienības (LKSAA) “Dzintars” kapelāns. Vācijā priesteris
Smelters cītīgi strādaja pie apkārtraksta “Druva” izdošanas (iznāca 6 reizes gadā
700 eksemplāros), gādaja par papīra sagādi žurnālam “Katōļu Dzeive”, rūpējās par prelāta
Vincenta Streleviča Jaunās Derības pavairošanu un nosūtīšanu uz dzimteni.
1991.
gadā Antons Smelters ieradās Rīgā. Arhibīskaps Jānis Pujats viņu nominēja par Rīgas
kūrijas notāru un ekonomu, tad par Rīgas Garīgā semināra pasniedzēju homiletikā un
modestijā, kā arī par Sv. Jēkaba katedrāles prāvestu, Rīgas Garīgā semināra garīgo
tēvu un vēlāk arī par Rīgas dekanāta dekānu. Drīz pēc atgriešanās Latvijā Antons Smelters
izrādīja lielu līdzjūtību trūkumcietējiem, organizēja līdzekļu vākšanu un maizes izdalīšanu
pie Sv. Jēkaba katedrāles. Uz jautājumu, kāpēc viņš veic šo žēlsirdības darbu, vienmēr
skanēja atbilde: “Tāpēc, ka pats esmu cietis badu.” Viņa rūpju
lokā bija arī Kristīgās Medicīnas centrs Rīgā, Rīgas katoļu ģimnāzija, rekolekciju
māja u.c. Strādājis kā laikraksta “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” redaktors kopš tā iznākšanas
1994. gada augusta. Taisnīgi prasīgs darbā, laipns un atraktīvs attiecībās ar cilvēkiem
un ar lielisku humora izjūtu, tā priesteri Antonu Smelteru raksturo tie, kas viņu
pazina.