Fatima: vesperu liturģija un veltīšanas lūgšana Vissvētākajai Jaunavai Marijai

„Pateicos par jūsu priekpilno ticību Kristum un to lielo sirsnību, kādu dāvājat Viņa pazemīgajam vietniekam virs zemes” – ar šiem vārdiem Benedikts XVI atvadījās no jauniešiem, kuri bija sapulcējušies Lisabonas apustuliskās nunciatūras pagalmā. Jau ziņots, ka 12. maija pēcpusdienā pāvests ieradās Fatimā. Pēc īsas lūgšanas Parādīšanas kapelā Svētais tēvs dāvāja Jaunavai Marijai zelta rozi. „Ar lielu prieku un dziļu saviļņojumu... sveicu mūsu dārgo svētceļnieku, pāvestu Benediktu XVI, Fatimas svētnīcā, kur pukst Portugāles mātišķā sirds” – teica Leirijas-Fatimas diecēzes ordinārijs Antonio Marto. Atgādināja, ka pāvesta vizīte notiek Dievmātes vizionāru Franciska un Jacintes beatifikācijas 10. gadadienas svinību ietvaros. Aicināja visus ieklausīties apustuļa Pētera pēcteča vārdos, kas „apgaismo prātu un uzrunā sirdi, stiprina ticību un mīlestību, un dāvā cerību.”

Fatimas Vissvētās Trīsvienības baznīcā Benedikts XVI vadīja vesperu liturģiju, kurā piedalījās priesteri, reliģiozo ordeņu locekļi un semināristi no visiem Portugāles novadiem. Homīlijā pāvests runāja par attiecībām starp aicinājumu uz priesterību un Baznīcas – Kristus Mistiskās miesas – dzīvi. Uzrunājot liturģijas dalībniekus, starp kuriem bija arī jauno ekleziālo kustību pārstāvji, Svētais tēvs norādīja uz uzticības nozīmi aicinājuma īstenošanā. „Uzticība ir patiesas, dziļas un nesavtīgas mīlestības pret Kristu zīme. Par to liecina lūgšana, askēze, rūpes par garīgo dzīvi un apustuliskā degsme” – uzsvēra pāvests, piebilstot, ka šāda liecība īpaši nepieciešama mūsdienu sabiedrībā, kurā daudzi dzīvo tā, it kā Dieva un mūžīgās dzīves nebūtu.

Benedikts XVI skaidroja Kristus Mistiskās miesas un ticības kopienas vienotības nozīmi. Baznīcā vienojošais elements ir mīlestība pret Dievu un cilvēkiem. No tās izriet arī solidaritāte un vēlme palīdzēt. Pāvests atgādināja svētā Jāņa Marijas Vianeja vārdus, kurš aicināja priesterus nebūt vienaldzīgiem pret ticīgo kopienu. „Uzticība savam aicinājumam prasa gan drosmi, gan paļāvību – teica Svētais tēvs. – Kungs vēlas, lai jūs apvienotu savus spēkus. Rūpējēties viens par otru un dzīvojiet brālīgā garā.”

Vesperu liturģijas noslēgumā pāvests nolasīja lūgšanu un veltīja visus priesterus Vissvētākās Jaunavas Marijas Sirdij. Svētais tēvs lūdzās, lai priesteri būtu labi gani un Dieva Žēlsirdības apustuļi, ikdienas svinot Euharistiju un administrējot Izlīgšanas sakramentu.

“Bezvainīgā Māte, šajā žēlastības vietā, kurā mūs ir sapulcinājusi Jēzus – Augstā un Mūžīgā priestera mīlestība, mēs – dēli Tavā Dēlā un Viņa priesteri, veltam sevi Tavai mātišķajai Sirdij, lai uzticīgi pildītu Dieva Tēva gribu... Palīdzi mums un atbrīvo mūs no visām briesmām. Caur šo veltīšanās un konsekrācijas aktu gribam pieņemt Tevi savā cilvēciskajā un priesteriskajā dzīvē. Dari, lai tavā klātbūtnē uzzied mūsu vientulības tuksnesis un atmirdz saule pār mūsu tumsu. Lai pēc vētras iestājas miers. Lai katrs cilvēks ieraudzītu Kunga pestīšanu, kuram ir Jēzus vārds un seja, kuras attēls iespiests mūsu sirdīs, kas uz mūžiem ir vienotas ar Tavu sirdi. Lai tā notiek!”

S. Krivteža / VR