Noslēgusies situācijas izpēte Kristus leģionāru kongregācijā

30. aprīlī un 1. maijā Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Tarčisio Bertone Vatikānā vadīja sanāksmi, kurā piedalījās pieci bīskapi, kam bija uzticēts veikt apustulisko vizīti Kristus leģionāru kongregācijā. Šie bīskapi ir Valladolidas arhibīskaps Rikardo Blaskezs, Denveras arhibīskaps, kapucīnu tēvs Čārlzs Čeputs, Konsepsjonas arhibīskaps, saleziāņu tēvs Rikardo Edzati Andrello, Aleksandrijas bīskaps Džuzepe Versaldi un Tepikas bīskaps Rikards Vati Urkidi. Tāpat sanāksmē piedalījās Ticības mācības kongregācijas prefekts Viljams Jozefs Levada, Konsakrētās un apustuliskās dzīves institūtu kongregācijas prefekts, kardināls Francs Rodē, kā arī Vatikāna valsts sekretariāta substitūts vispārējās lietās arhib. Fernando Filoni. Viena no sesijām notika pāvesta Benedikta XVI klātbūtnē. Bīskapi iepazīstināja Svēto tēvu ar savu vērojumu sintēzi. Vizītes laikā viņi personīgi tikās ar vairāk nekā tūkstoti Kristus leģionāru un uzklausīja viņu liecības. Bīskapi iegriezās gandrīz visās kongregācijas mājās un uzklausīja diecezālo bīskapu teikto visās zemēs, kurās darbojas Kristus leģionāri. Tāpat tika uzklausīti citu kongregāciju piederīgie un laji.

Bīskapi, kas apmeklēja Kristus leģionāru kongregācijas locekļus, darbojās individuāli, taču viņi ir nonākuši pie kopēja secinājuma, proti, ka ir satikti daudzi godīgi, talantīgi, lielākoties gados jauni priesteri, kas ar patiesu degsmi vēlas kalpot Kristum un izplatīt Dieva valstību pasaulē. Tai pašā laikā ir pierādījies, ka Kristus leģionāru kongregācijas dibinātāja Marsiala Masiela Degollado uzvedība ir izraisījusi nopietnas sekas kongregācijas dzīvē un struktūrā. Tāpēc būs jāveic dziļa un nopietna revīzija tās iekšienē.

Bīskapu ziņojumā teikts, ka tēva Masiela amorālā uzvedība ir izpaudusies īstos noziegumos. Tā liecina par dzīvi, kurā nav pastāvējuši nekādi morāli ierobežojumi, nemaz jau nerunājot par reliģiskā gara trūkumu. Daudzi leģionāri par šādu dzīvi neko nezināja, jo īpaši tāpēc, ka tēvs Masiels bija izveidojis tādu attiecību sistēmu, kurā vienmēr tika rasts attaisnojums un alibi, panākta uzticēšanās, kā arī klusēšana. Tai pašā laikā aizvien tika stiprināta kongregācijas dibinātāja loma. Tie, kas izrādīja neapmierinātību, vai šaubas par viņa uzvedību, sastapās ar tādu aizsardzības mehānismu, kas tēvu Masielu ilgu laika padarīja par neaizskaramu un viņa personīgo dzīvi par nezināmu un apslēptu.

Daudzu Kristus leģionāru patiesā apustuliskā dedzība lika domāt, ka pret kongregāciju izvirzītās apsūdzības nav nekas cits kā centieni to nomelnot. Tāpēc, kad patiesība par dibinātāja dzīvi nonāca atklātībā, daudzos tās locekļos tā izsauca izbrīnu un dziļas sāpes.

Apustuliskie vizitētāji kongregācijā ir secinājuši, ka ir jāpārveido tās harizma, saglabājot patieso kodolu, proti, būt par „Kristus kareivjiem”; ir jāpārskata autoritāšu vara un jācenšas saglabāt jauniešu ticība, viņu misionārā degsme, apustuliskais dinamisms. Ir jāveic viņu adekvāta formācija.

Pāvests apliecina, ka Kristus leģionāri un kustības „Regnum Christi” locekļi netiks atstāti vieni. Baznīca pauž stingru gribu pavadīt viņus un palīdzēt šķīstīšanās gaitā. Tāpat Baznīca apņemas sniegt mierinājumu un iedrošinājumu Marsiala Masiela Degollado izveidotās varas sistēmas un seksuālo pārkāpumu upuriem. Tā pateicas visiem, kas cīnoties ar lielām grūtībām, ir snieguši liecības, lai atklātu patiesību.

Pāvests izsaka pateicību bīskapiem, kas ir veikuši šo delikāto darbu ar kompetenci un dziļu pastorālo jūtību. Visbeidzot Svētais tēvs vēršas pie pašiem Kristus leģionāriem, aicinot viņus nezaudēt drosmi un savu paaicinājumu, kas ir izrietējis no Kristus aicinājuma liecināt pasaulei par Viņa mīlestību.

I. Šteinerte / VR