Dieva tautai nepieciešama tīrā Baznīcas mācība, kas balstās uz Svētajiem Rakstiem,
Baznīcas tēvu darbiem un Maģistēriju. Priesteris ir šīs mācības sludinātājs – norādīja
pāvests trešdienas katehēzes mācībā. Benedikts XVI pasvītroja, ka priesteris atklāj
cilvēkiem Patiesību, kas ir nevis teorija, bet Kristus Persona. Tāpēc viņš nevar pielāgoties
sabiedrībā valdošajai mentalitātei. Viņš sludina nevis savu, bet gan Kristus mācību.
Vispārējā audience notika Svētā Pētera laukumā. Saulainajā un siltajā 14. aprīļa priekšpusdienā
uz tikšanos ar pāvestu bija pulcējušies apmēram 35 tūkstoši svētceļnieku. Sakarā ar
to, ka noslēgumam tuvojas Priesterības gads, Benedikts XVI veltīja savas pārdomas
dažiem ordinētā kalpojuma aspektiem. Skaidroja, ka šis jautājums labi iederas arī
Lieldienu laikā, jo augšāmcēlušais Kristus uzticēja saviem apustuļiem uzdevumu kristīt
un mācīt (sal. Mt 28, 19), kā arī piedot grēkus (sal. Jņ 20, 23). Atgādināja, ka priesteriem
veltītā Jubilejas gada noslēguma pasākumi paredzēti 9., 10., un 11. jūnijā.
Pateicoties
ordinācijas sakramenta žēlastībai, priesteris ir pielīdzināts Kristum – Priesterim,
Mācītājam un Ganam. Priesteris saņem sūtību un pilnvaru darboties „in Persona Christi”
(Kristus personā) – skaidroja Benedikts XVI. Kunga sūtītais runā un darbojas nevis
savā, bet gan augšāmceltā Kristus autoritātes spēkā. Viņš ir saņēmis uzdevumu mācīt,
svētdarīt un vadīt Dieva tautu (munus docendi, munus liturgicum, munus regendi).
Mācīšanas uzdevums mūsdienās ir īpaši svarīgs. Mēs dzīvojam laikā, kad būtiskākajos
eksistenciālajos jautājumos sabiedrībā valda lielas neskaidrības. Priestera primārais
pienākums ir sludināt Kristus Evaņģēliju.
Garīgais gans, kurš māca, sludina
nevis savas domas vai idejas, bet gan Svētajos Rakstos atklātās, Tradīcijā tālāk nodotās
un Baznīcas Maģistērija skaidrotās Dieva patiesības. Viņš sludina Kristu un Viņa atklāsmi.
Šī mācība nav abstrakta teorija. Tā ir Patiesība, kas ir pats Kristus – mūsu prieka,
miera un garīgās atdzimšanas avots. Varētu šķist, ka priestera balss ir „saucēja balss
tuksnesī”. Bet tieši tanī pastāv viņa spēks. Priesteris nekad nepielāgojas nevienai
dominējošajai kultūrai vai mentalitātei. Viņš sludina Kristus mācību. Viņš māca, ka
Kristus spēj patiesi atjaunot cilvēku, ka Viņš ir mums tuvais Dievs, kurš darbojas
mūsu dzīvē. Dievs darbojas, lai pasaulei būtu dzīvība – atgādināja pāvests.
Ko
Evaņģēlija sludināšanas darbs prasa no priestera? – jautāja Benedikts XVI. Priesterim
jāizkopj intensīva garīgā dzīve un jādzīvo saskaņā ar ticības patiesībām. Par Patiesību,
ko viņš sludina, pašam jāliecina ar visu savu dzīvi. Ticības patiesībām priesteris
tic, pieņem tās un izdzīvo. Pēc tam viņš tās nodod tālāk sprediķos, katehēzē, akadēmiskajā
mācībā un ar savas dzīves piemēru. Pāvests pasvītroja, ka Dieva tautai ir vajadzīga
Baznīcas mācība, kas ir tīra kā avota ūdens. Tā balstās uz Svētajiem Rakstiem, Baznīcas
tēvu darbiem un Katoliskās Baznīcas katehismu. Šajā ziņā katra priestera paraugs ir
Arsas prāvests, sv. Jānis Marija Vianejs – atgādināja Benedikts XVI. Priesteri sludina
Dieva vārdu. Tā ir Patiesība, kas nes pestīšanu. Šajā sakarā pāvests novēlēja, lai
Arsas prāvesta vienkāršība un uzticība būtu visiem priesteriem par piemēru. Lai kristīgā
tauta priesterī saklausītu Labā Gana balsi.
Vēršoties pie atsevišķām svētceļnieku
grupām, poļu valodā pāvests pieminēja 10. aprīlī Krievijā notikušo aviokatastrofu,
kurā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vairāki desmiti valdības pārstāvju.
Šīs dienas poļu tauta dzīvo sērās. „Lai jūs stiprina Lieldienu vēstījums!”, vēlēja
Svētais tēvs. Šis vēstījums atgādina, ka „neviens no mums nedzīvo sev, un neviens
nemirst sev, jo ja mēs dzīvojam, tad dzīvojam Kungam, ja mirstam, tad mirstam Kungam.
Tātad, vai mēs dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam Kungam” (Rom 14, 7). Uzrunājot
itāļu svētceļniekus, pāvests aicināja klātesošos būt priecīgiem Kristus mīlestības
lieciniekiem. Mudināja padziļināt savu lūgšanas dzīvi, jo tikšanās ar Kristu lūgšanā
ir būtisks pamudinājums pastorālajai un sociālajai darbībai. Svētais tēvs aicināja
ticīgos sēt kristīgās cerības sēklu ģimenē, Baznīcā un sabiedrībā. Savukārt laukumā
klātesošās militārpersonas iedrošināja būt par Kristus lieciniekiem arī militārajā
jomā.
Vispārējās audiences noslēgumā Benedikts XVI apliecināja savu solidaritāti
Ķīnas iedzīvotājiem, kuri 14. aprīļa rītā cieta postošajā zemestrīcē. Dabas katastrofā,
kas notika valsts ziemeļrietumu provincē Cinhajā, dzīvību zaudējuši vismaz 400 cilvēku
un apmēram 8000 guvuši ievainojumus. Pāvests norādīja, ka lūdzas par traģēdijas upuriem
un ir garīgi vienots ar visiem cietušajiem. Viņš izteica cerību, ka šajā smagajā brīdī
nepietrūks starptautiskās solidaritātes un atbalsta.