Lielā ceturtdiena Vatikānā: hrizmas svētīšanas Svētā Mise

Žēlsirdības eļļai nekad nevajadzētu pietrūkt mūsu dzīves lampā. Iegādāsimies to vienmēr laicīgi pie Kunga, klausoties Viņa vārdu, pieņemot sakramentus un lūdzoties – teica Benedikts XVI, uzrunājot Romas diecēzes bīskapus un priesterus. Lielās ceturtdienas rītā Svētā Pētera bazilikā pāvests svinēja hrizmas svētīšanas dievkalpojumu. Homīlijā norādīja ne tikai uz priestera sūtības, bet arī kristieša identitātes galvenajām iezīmēm. Mudināja ticīgos tiekties pēc tā, kas ir taisnīgs un labs. Aicināja iemācīties atšķirt patieso prieku no īslaicīgā prieka, ko sniedz dažādas pasaulīgās izklaides.

Dievkalpojuma laikā pāvests svētīja katehumenu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas. Katehumenu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas kristībai. Pieņemot šo sakramentu, mēs ieejam jaunajā dzīvē, kas ir Lieldienu dāvana. Slimnieku svaidīšanas eļļa atklāj, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās. Savukārt svētā hrizmas eļļa ir paredzēta iestiprināšanas un priesterības sakramentu piešķiršanai. Ar priesteru starpniecību Lieldienu noslēpums ir klātesošs visos laikos un vietās.

Benedikts XVI atgādināja, ka sakraments ir Baznīcas kulta centrs. Tas nozīmē, ka vispirms nevis mēs, cilvēki, kaut ko darām, bet gan Dievs ar savu darbību nāk mums pretī, uzlūko mūs un ved pie sevis. Bez tam, Dievs skar mūs ar materiālo lietu palīdzību – ar radības dāvanām. Dievs panāk, ka šīs dāvanas kalpo Viņam. Tie ir līdzekļi, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta mūsu tikšanās ar Dievu. Pāvests norādīja, ka ir četri radītās pasaules elementi, no kuriem tiek veidota sakramentu pasaule: ūdens, kviešu maize, vīns un olīveļļa. Turpinot uzrunu, Svētais tēvs pievērsās plašākam visu šo četru elementu skaidrojumam.

Ūdens ir pamatelements. Bez tā nevar pastāvēt neviena dzīvība. Ūdens ir kristības būtiskā zīme. Tā ir piedzimšanas jaunai dzīvei zīme. Pārējie trīs elementi vairāk saistās ar Vidusjūras reģiona kultūru. Līdz ar to, tie liek pievērst uzmanību tam konkrētajam vēsturiskajam kontekstam, kurā attīstījās kristietība. Dievs darbojās noteiktā vietā uz šīs zemes – atgādināja pāvests. Maize, vīns un olīveļļa, no vienas puses, ir radības dāvanas, no otras puses, norāda uz konkrētajām vēsturiskajām vietām, kur Dievs veidoja attiecības ar cilvēkiem.

Benedikts XVI skaidroja, ka maize saistās ar ikdienas dzīvi. Tā ir ikdienā nepieciešamā dāvana. Vīns saistās ar svētkiem, savukārt, olīveļļa – ar barību, medicīnu, skaistumu un spēku. Olīveļļa ir cieņas, atbildības un spēka simbols. Ar to tiek svaidīti karaļi un priesteri. Pats Kristus ir „Dieva svaidītais”. Jēdziens „kristieši” ir cēlies no vārda Kristus. Būt kristietim nozīmē piederēt Kristum, kuru Dievs ir svaidījis nevis ar materiālo eļļu, bet ar Svēto Garu.

Lielajā ceturtdienā katedrālēs notiek eļļu svētīšana visam nākamajam gadam. To dara diecēzes ordinārijs. Pāvests norādīja, ka tādā veidā eļļa simbolizē Baznīcas vienību, kuru garantē bīskapu pēctecība. Bez tam, eļļa atklāj visa liturģiskā gada vienoto raksturu un liek pievērst uzmanību Olīvu dārzam. Tur Jēzus iekšēji pieņēma savas ciešanas un no turienes uzkāpa debesīs. Līdz ar to, Olīvu dārzs ir mūsu atpestīšanas vieta.

Atgriežoties pie sakramentiem, Svētais tēvs paskaidroja, ka kristībā, iestiprināšanā, slimnieku svaidīšanas un priesterības sakramentā eļļa ir Dieva labestības pret cilvēkiem spožā zīme. Etimoloģiski šis vārds ir saistīts ar žēlsirdības jēdzienu. Ja eļļa ir Dieva žēlsirdības zīme, tad priestera uzdevums ir atklāt cilvēkiem šo Dieva žēlsirdību. Žēlsirdības eļļai nekad nevajadzētu pietrūkt mūsu dzīves lampās – uzsvēra Benedikts XVI, atgādinot, ka eļļa ir arī miera simbols. Pats Kristus ir mūsu miers. Tāpēc kristiešiem vajadzētu būt miera cilvēkiem – tādiem, kuri atzīst un izdzīvo krusta noslēpumu kā izlīgšanas noslēpumu. Kristus uzvar nevis ar zobenu, bet ar krustu. Viņš triumfē, uzveicot naidu. Viņš uzvar ar savas lielās mīlestības spēku. Kristus krusts izsaka „nē” vardarbībai. Tieši tāpēc tā ir Dieva uzvaras zīme.

Pāvests piebilda, ka atdodot sevi pie krusta, Jēzus uzvarēja ļaunumu. Tāpēc priesteri ir īpaši aicināti būt, vienotībā ar Kristu, par miera cilvēkiem, stāties pretī ikvienai vardarbībai un paļauties uz mīlestības lielo spēku. Eļļa ir spēka simbols, un šis aspekts cieši saistās ar mieru. Kristieša cīņa pastāv nevis vardarbības lietošanā, bet gatavībā ciest un iestāties par labo, nostāties Dieva pusē. Šī cīņa pastāv tanī, ka kristiešiem kā labiem pilsoņiem jāiestājas par taisnību. Mocekļi stājās pretī ikvienai netaisnībai, tādējādi, kļuva par patiesiem miera veicinātājiem. Benedikts XVI uzsvēra, ka arī šodien kristiešu pienākums ir veicināt kārtību, kas ir miera priekšnoteikums. Tomēr tie nedrīkst piekāpties netaisnīgiem lēmumiem pat ja to prasa civilais likums. Šajā kontekstā pāvests pieminēja vēl nedzimušo nevainīgo bērnu iznīcināšanu.

Noslēgumā Svētais tēvs paskaidroja jēdziena „līksmības eļļa” nozīmi, par kuru tiek runāts 44. psalmā. Līksmības eļļa ir pats Svētais Gars, Mīlestības dāvana, kas piepilda mūsu dzīvi un dara laimīgus. Ja mēs pazīstam Kristu un apzināmies, ka esam Dieva mīlēti, tad spējam novērtēt arī dzīvības dāvanas lielo nozīmi. Šī līksmība atšķiras no izklaides un īslaicīgā prieka. Izklaide ir laba un patīkama lieta – atzina pāvests. Jautrība ir laba liela. Taču izklaide ir tikai maza daļa no mūsu dzīves. Ja tā pārņem visu mūsu dzīvi, tā kļūst par masku, aiz kuras slēpjas bezcerība, mazdūšība un šaubas par savas eksistences vērtību. Prieks, ko dāvā Kristus, ir citādāks. Tas saistās ar līksmību, kā arī var iet roku rokā ar ciešanām. Pat visdziļākajās ciešanās mēs varam saglabāt prieku un būt laimīgi. Tas, kurš mīl, ir gatavs arī ciest par savu mīļoto. Mīlestība kļūst par dziļa prieka avotu.

Lielās ceturtdienas rītā hrizmas svētīšanas dievkalpojuma laikā garīgie gani atjaunoja savus priesterības svētsolījumus. 1. aprīļa vakarā pāvests devās uz Svētā Jāņa Laterāna baziliku, kur vadīja Cena Domini jeb Kunga Pēdējo vakariņu Svēto Misi. Liturģisko svinību laikā tika atkārtots kāju mazgāšanas žests, kas atklāj bezgalīgo Dieva mīlestību pret cilvēku.

J. Evertovskis / VR