Sv. Luidži Orione un viņa kalpojums dzīves pabērniem
12. martā Baznīca godina svētā Luidži Oriones piemiņu. Viņa dzīve ir tuvākmīlestības
paraugs. Luidži piedzima 23. jūnijā, svētā Jāņa Kristītāja svētku priekšvkarā, Pjemontes
novada Aleksandrijas provincē. Viņa tēvs bija ielu remontstrādnieks, māte mājsaimniece.
Abi vecāki bija ļoti ticīgi.
Zēna gados Orione mācījās Turīnā, Jāņa Bosko vadītajā
skolā, un bija izpelnījies sava skolotāja atzinību. 13 gadu vecumā viņš sāka ciest
no dažādām veselības problēmām. Cīnoties ar nespēku, Luidži piedalījās Jāņa Bosko
bērēs 1888. gadā. Tikai dažas dienas pēc tam, zēns brīnumainā veidā bija izveseļojies.
Sasniedzis
20 gadu vecumu un būdams jau garīgā semināra audzēknis, Orione, tāpat kā savulaik
Jānis Bosko, atvēra skolu nabadzīgajiem bērniem. Jau būdams priesteris, viņš kopā
ar citiem amata brāļiem nodibināja Dievišķās Providences dēlu kustību. Viens no šīs
kustības dalībniekiem bija Lorenco Perozi, ko vēlāk pasaule iepazina kā vienu no izcilākajiem
itāliešu sakrālās mūzikas komponistiem.
1908. gadā priesteris Orione devās
uz Mesīnu, Sicīlijā, un uz Redžo Kalabriju. Abas pilsētas bija izpostījusi zemestrīce.
3 gadus viņš kalpoja zemestrīcē cietušajiem, īpaši palīdzot bāreņiem. 1915. gadā,
kad notika zemestrīce Marsikā, Orione steidzās arī uz turieni. Tai pašā gadā viņš
nodibināja Mazo žēlsirdības māsu kongregāciju.
Beidzoties II Pasaules karam,
Orione sāka izvērst savu darbības loku, dibinot aizvien jaunas skolas, lauksaimniecības
apvienības un karitatīvās organizācijas. Galveno uzsvaru viņš vienmēr lika uz palīdzību
bāreņiem un nabadzīgajiem. Nākamo 20 gadu laikā līdz pat savas šīszemes dzīves norietam,
viņš rūpējās arī par līdzīgu iestāžu dibināšanu abos Amerikas kontinentos.