Kad piedzīvojam Dieva Mīlestību, tiekam piepildīti ar vēl nepieredzētu cerību, spēku
un pārliecību – tā vienā no saviem rakstiem norāda Fokolāru kustības dibinātāja Klāra
Ļubika, kurai 14. martā aprit nāves otrā gadadiena. Tās ietvarā visā pasaulē notiek
virkne dažādu piemiņas pasākumu. 13. martā Svētā Jāņa Laterāna bazilikā Euharistiju
celebrēs Pontifikālās Kultūras padomes prezidents arhib. Džanfranko Ravasi. 15. martā
Palladium teātrī notiks apaļā galda sarunas par tematu: „Klāra Ļubika: Kultūra kā
dialogs”. To organizē izdevniecība „Città Nuova” sakarā ar 50. savas pastāvēšanas
gadadienu. Sarunas vadīs Pontifikālās Laterāna universitātes profesors Pjero Koda.
Dažādi pasākumi šajās dienās notiek un turpināsies arī daudzviet citur pasaulē, tai
skaitā tajās zemēs, kur kristieši ir mazākumā. „Klāra un viņas ideāls ir visas cilvēces
ideāls”, tā pirms nepilniem diviem gada, bēru ceremonijas laikā, sacīja kāds budistu
mūks.
Fokolāru kustības dibinātāja ir plaši pazīstama ne tikai kristiešu,
bet arī citām reliģijām piederīgo aprindās. Dzimusi 1920. gada 22. janvārī Trento,
Itālijā. Viņu vienoja ciešas draudzības saites ar dažādu kristīgo Baznīcu un reliģiju
līderiem. Uzstājusies ar referātiem visā pasaulē. Viņa bija pirmā sieviete kristiete
un laje, kura 1981. gadā tika uzaicināta runāt par savu garīgo pieredzi 10 000 budistu
priekšā Tokijā. Uzrunājusi 3 000 lielu musulmaņu auditoriju Ņujorkā, kā arī ebreju
kopienu Buenosairesā, tādā veidā paverot jaunas dialoga perspektīvas. 1998. gadā Strasbūrā
Eiropas padome piešķīra viņai Cilvēktiesību prēmiju par lielo ieguldījumu cilvēktiesību
aizsardzībā. Mūsdienās Klāras Ļubikas atstātajam garīgajam mantojumam ir īpaša nozīme.
Piemiņas pasākumu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atklāt šī mantojuma aktualitāti.