Benedikts XVI tikās ar Itālijas civilās aizsardzības brīvprātīgo vienībām
Sestdien gar Svētā Pētera laukuma abām malām cieši cits pie cita bija izvietoti lieli
autobusi. Tajos no dažādām Itālijas vietām uz Vatikānu bija atbraukuši spilgtos darba
kostīmos tērptie Itālijas civilās aizsardzības brīvprātīgie darbinieki. Viņiem šodien
bija īpaša diena, jo notika jau agrāk iecerētā viesošanās pie Romas bīskapa. Tikšanās
sākumā Pāvila VI zālē tika atskaņots muzikāls sniegums, ko izpildīja Abruccu novada
simfoniskā institūta mūziķi.
“Jūs esat viena no jaunākajām un reizē nobriedušākajām
solidaritātes izteiksmēm ilgajā altruisma un dāsnuma tradīcijā, kas tik ļoti piemīt
itāliešu tautai” – tā, uzrunājot Itālijas civilās aizsardzības brīvprātīgos, teica
pāvests Benedikts XVI. Viņš atzīmēja, ka brīvprātīgie sniedz nozīmīgu palīdzību dažādos
lielos nacionālā un starptautiskā līmeņa saietos, kā arī īpašās situācijās, tai skaitā
zemestrīču seku novēršanā. Pāvests atcerējās savu vizīti Onnā un Akvilā aizvadītā
gada aprīlī, kur viņš personīgi varējis iepazīties ar brīvprātīgo pūliņiem, viņu sniegto
palīdzību tiem, kas bija pazaudējuši savus tuviniekus un mājas. Tāpat Svētais tēvs
glabā atmiņā viņu nenovērtējamo palīdzību Pasaules Jauniešu dienās 2000. gadā Romā,
kā arī laikā, kad ticīgie un labas gribas cilvēki steidzās uz kristietības galvaspilsētu,
lai nodotu pēdējos atvadu sveicienus pāvestam Jānim Pāvilam II.
Itālijas civilās
aizsardzības brīvprātīgo kustība ir kļuvusi par nacionālu fenomenu. Šodien tās rindās
ir ap 1 300 000 cilvēku, kas pieder vairāk nekā 3000 sīkāku vienību. Termins „civilā
aizsardzība” tiešā veidā norāda uz šo brīvprātīgo misiju, jeb paaicinājumu – aizsargāt
cilvēkus un viņu cieņu. Pāvests uzsvēra, ka tie ir centrālie labumi katrā civilajā
sabiedrībā. Brīvprātīgo misija nenozīmē vienīgi ārkārtēju notikumu kontroli, bet visvairāk
par visu tā ir ieguldījums kopējā labuma īstenošanā. Šī misija ietver sevī sadzīvi
starp cilvēkiem, jo īpaši, lielu pārbaudījumu brīžos.
Benedikts XVI brīvprātīgos
salīdzināja ar Labā Samarieša tēlu, kas iezīmēts Lūkas Evaņģēlijā (sal. 10,30-35).
Labais Samarietis izrādīja mīlestību un pazemību, palīdzot savā ceļā sastaptajam cilvēkam
viņa vislielākās vajadzības brīdī. Tas notika tad, kad pārējie – viens vienaldzības,
cits sirds nocietinātības dēļ pavērsa skatienu uz citu pusi. Pāvests teica, ka Labais
Samarietis māca iet tālāk par vienkāršu nepieciešamību. Viņš rūpējas arī, lai cilvēks,
kuram sniegta pirmā palīdzība, spētu atkopties un nostabilizēties. Samarietis lūdz
mājas saimnieku, lai nelaimīgais tiktu pieņemts mājvietā un lai par viņu tiktu izrādītas
rūpes tik ilgi, kamēr tās būs nepieciešamas.
„Mīlestība būs vajadzīga vienmēr,
arī vistaisnīgākajā sabiedrībā,” citējot savas enciklikas Deus caritas est
vārdus, Benedikts XVI teica Itālijas civilās aizsardzības brīvprātīgajiem. Viņš piebilda,
ka šī mīlestība vienmēr prasīs personīgo un brīvprātīgo darbu. Tieši tāpēc brīvprātīgie
sociālajā tīklā kalpo nevis par kādu „aizbāzni”, bet viņi ir tie, kas palīdz darīt
cilvēcīgāku un kristīgāku sabiedrības seju. Pāvests uzsvēra: „Bez brīvprātīgajiem,
kopējais labums un sabiedrība nevar ilgi pastāvēt, jo to progress lielā mērā ir atkarīgs
no cilvēkiem, kas dara vairāk par savu tiešo pienākumu.”
Vēršoties pie saviem
šīsdienas viesiem, pāvests teica: „Jūs esat ne tikai sev uzticētās teritorijas sargi,
bet Labā Samarieša dzīvie attēli, kas pievērš uzmanību savam tuvākajam, atgādinot
par cilvēka cieņu un sējot cerību. Tad, kad cilvēks neaprobežojas tikai ar savu pienākumu
izpildi, ko uzliek iegūtā profesija, vai ģimene, bet palīdz citiem, viņa sirds paplašinās.
Tas, kurš mīl citu kā savu tuvāko un kalpo viņam bez atlīdzinājuma, dzīvo un darbojas
saskaņā ar Evaņģēliju un piedalās Baznīcas misijā, kas vienmēr uzlūko visu cilvēku
un vēlas, lai viņš sajustu Dieva mīlestību.”
Benedikts XVI novēlēja, lai brīvprātīgajiem
par paraugu kalpo Jaunava Marija, kas steidzas pie māsīcas Elizabetes, uzzinājusi,
ka viņai ir nepieciešama palīdzība. Pāvests viņus novēlēja Marijas un svētā tēva Pio
aizbildniecībai, un deva savu apustulisko svētību.