Vatikānā noslēdzās čigānu kapelānu tikšanās

Baznīca visos laikos, bet īpaši pēc Vatikāna II koncila, rūpējas par čigāniem, – teica Pontifikālās Migrantu un ceļotāju pastorālās padomes prezidents, atklājot čigānu kapelānu sanāksmi. Arhib. Antonio Maria Veļjo atgādināja, ka 1965. gadā pāvests Pāvils VI apmeklēja čigānu apmetni, kas atrodas Romas pievārtē, bet 1997. gadā Jānis Pāvils II pasludināja par svētīgu pirmo čigānu. Zeferino Gimenezs Malla mira mocekļa nāvē pilsoņu kara laikā Spānijā.

Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā simts čigānu izcelsmes priesteru, diakonu un reliģisko ordeņu locekļu – intervijā Vatikāna Radio teica Pontifikālās Migrantu un ceļotāju pastorālās padomes sekretārs. Arhib. Agostino Marketto uzsvēra, ka Eiropā ir aptuveni 13 miljoni čigānu (romu), no kuriem lielākā daļa dzīvo trūkumā. Tā ir viena no visvairāk diskriminētajām un izolētākajām etniskajām grupām Eiropā. Valdības pieņem un ievieš programmas, kuru mērķis ir izskaust diskrimināciju pret čigāniem un panākt viņu līdztiesību sabiedrībā. Enciklikā Caritas in veritate Benedikts XVI atgādina, ka izstrādājot jaunus plānus un projektus, jāskatās, lai tie nepazemotu nabagus, šajā gadījumā čigānus. Pontifikālās Migrantu un ceļotāju pastorālās padomes sekretārs atzina, ka šodien ne visi bīskapi un priesteri apzinās čigānu pastorālās aprūpes nozīmi. Sanāksmē piedalījās vairāku Eiropas valstu episkopātu pārstāvji. Pastorālā darba pieredzē dalījās gan reliģisko ordeņu, gan ekleziālo kustību un organizāciju locekļi. Tikšanās noslēdzās 4. martā

S. Krivteža / VR