Vispārējā audience: sv. Bonaventūra – harmonijas starp ticību un kultūru veicinātājs

Evaņģēlijs ir prieka un pilnības avots. Tāpēc svarīgi aizvien vairāk iepazīt Kristu, iemācīties Viņu mīlēt un atdarināt – sacīja Benedikts XVI trešdienas katehēzes mācībā. Viduslaiku kristīgās kultūras tēmai veltītās rubrikas ietvarā, pāvests ar zināmu nostaļģiju runāja par Baznīcas doktoru sv. Bonaventūru. Trīspadsmitā gadsimta svētais māca, ka Baznīcas skaistums ir atkarīgs no viņas dēlu un meitu uzticības evaņģēliskajiem padomiem – šķīstībai, paklausībai un nabadzībai. Benedikts XVI pastāstīja, ka savā jaunībā pats nodevās nopietnām Bonaventūras darbu studijām.

Vispārējā audience notika Pāvila VI zālē, Vatikānā. Skanot aplausiem, Svēto tēvu sagaidīja astoņi tūkstoši klātesošo. Viņš atgādināja, ka katehēzes mācībās jau ilgāku laiku runā par personībām, kuras veidoja kristīgas Eiropas garu. Iepriekš iepazināmies ar sv. Dominika un sv. Franciska dzīves un darbības spilgtākajiem aspektiem. Šodien pāvests atklāja Asīzes Franciska uzticīgā sekotāja – sv. Bonaventūras ieguldījumu Baznīcā un sabiedrībā. Šis svētais palīdzēja veicināt harmoniju starp ticību un kultūru.

Bonaventūra, laicīgajā vārdā Džovanni Fidanca, dzimis 1217. gadā Banjoredžo, kas atrodas apmēram 80 km uz ziemeļiem no Romas. Bērnībā smagi saslima. Neviens nespēja viņam palīdzēt. Māte lūdza tikko par svēto pasludinātā Franciska aizbildniecību. Nāves gultā gulošais Džovanni tika izdziedināts. Šis fakts iezīmēja visu viņa turpmāko dzīvi – norādīja Benedikts XVI. Studiju laikā Parīzē, jaunieti savaldzināja franciskāņu brāļu ticības dedzība un pieticīgā dzīve. Daži no franciskāņiem strādāja par profesoriem. Viņu ordenī iestājās arī Džovanni. Tur viņš saņēma vārdu Bonaventūra. Sākumā nodevās nopietnām studijām. Labi iepazina Svētos Rakstus, Pētera Lombardieša un citu sava laika ievērojamāko teologu mācību. Pēc tam kādu laiku pats strādāja Parīzes universitātē. Kļuva par vienu no izcilākajiem teologiem visā Baznīcas vēsturē. Viņa mācība ir dziļi kristoloģiska – paskaidroja pāvests.

Vēlāk pasniedzēja darbu Bonaventūram nācās pamest, jo tika iecelts par franciskāņu ordeņa ģenerālpriekšnieku. Ar sirdi un dvēseli nodevās jaunajam kalpošanas veidam 17 gadu garumā. Tajā laikā ordenī bija jau apmēram 30 000 locekļu visā Rietumeiropā. Bonaventūra uzticīgi sekoja sv. Franciska paraugam, tādējādi nodrošinot kopienā patiesu vienotības garu. Sarakstīja darbu „Legenda Maior”, kas tika atzīts par labāko un dokumentāli pamatotāko ordeņa dibinātāja biogrāfiju. Bonaventūra stāda priekšā Francisku kā „alter Christus” un kā dedzīgu Jēzus sekotāju. Pāvests Gregors X Bonaventūru konsekrēja par bīskapu un piešķīra viņam kardināla titulu. Būdams ievērojams teologs, viņš ņēma dalību Lionas II koncila sagatavošanas darbos. Strādāja pie izlīgšanas panākšanas starp grieķu un latīņu Baznīcu. Koncila laikā, 1274. gadā, viņš nomira.

Benedikts XVI norādīja, ka Bonaventūra mūs pārsteidz ar dziļu dievbijību un lielu gudrību. Viņš bija apustuliskās darbības un kontemplācijas vīrs. Ar savu dzīvi un darbiem veicināja harmoniju starp ticību un kultūru. No viņa varam mācīties sekot Kristum. Iepazīstot un iemīlot Kristu, mēs piešķiram jēgu savai dzīvei, veidojam to uz stingra pamata un sniedzam efektīvu ieguldījumu visā sabiedriskās dzīves attīstībā. Tādā veidā mēs kļūstam par vēstures veidotājiem. Diemžēl, savu brāļu nepilnību dēļ Bonaventūram nācās piedzīvot sarūgtinājumu. Šajā sakarā pāvests norādīja, ka nenovīdība un skaudība ir cilvēciskā vājuma izpausme. Reizēm ar to saindējas arī reliģisko ordeņu locekļi. Tomēr Kristum sekošanas ideāls ir aktuāls joprojām. Uz to savā laikā Jānis Pāvils II norādīja kā uz Baznīcas programmu trešajā gadu tūkstotī. Viņš nemitīgi mācīja, ka katrs kristietis ir aicināts īstenot šo programmu savā dzīvē. Ikviens ir aicināts iepazīt un iemīlēt Kristu, un Viņam sekot.

Uzrunājot poļu svētceļniekus, Benedikts XVI atgādināja, ka kultūras veicināšanā Eiropā un pasaulē lielu ieguldījumu sniedza Frederiks Šopēns. Šajās dienās komponistam aprit 200. dzimšanas diena. Turklāt šis ir viņam veltītais jubilejas gads. Svētais tēvs novēlēja, lai Šopēna mūzika tuvinātu klausītājus Dievam un palīdzētu atklāt cilvēka gara lielumu. Benedikts XVI apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas arī horvātu, čehu un slovāku valodās. Audiences noslēgumā itāliešu valodā mudināja vietējās Baznīcas efektīvi iesaistīties pastorālajā darbā čigānu vidū, kā arī sveica jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus.

J. Evertovskis / VR