Patiesības garīgums un kristīgā misija Matteo Ričči atstātajā mantojumā
2. martā, Romas Pontifikālajā Gregora universitātē notika konference, kas veltīta
Ķīnas evaņģelizētāja, jezuīta Matteo Ričči piemiņai, apritot 400 gadiem kopš viņa
nāves. Viens no konferences relatoriem, profesors Taivānas Katoļu universitātē, jezuītu
tēvs Augustīns Tsang Hingto nolasīja referātu par Matteo Ričči savulaik akcentēto
patiesības garīgumu un tā pielietojumu mūsdienu evaņģelizācijā. Jēdziens „patiesības
garīgums” ir izskaidrots Ričči grāmatā „Debesu Kunga patiesā nozīme”. Tēvs Tsang Hingto
šo grāmatu sauc par starpreliģiju dialoga meistardarbu.
Izstudējis Konfūcija
mācību, Matteo Ričči secināja, ka savā sākotnējā formā tā bija „dabiskā likuma” izteiksme.
Tieši tas misionāram kalpoja par pamatu, lai ķīniešus sāktu iepazīstināt ar kristietību.
Viņa grāmata īstenībā bija sagatavošanās dialogs pirms turpmākās evaņģelizācijas –
tās, kas ir nepieciešama, lai cilvēks varētu kristīties. Šī grāmata joprojām tiek
izplatīta ne tikai Ķīnas provincēs, bet arī vairākās citās Āzijas zemēs.
Šodien,
kad dzīvojam tā dēvētā „globālā ciemata” apstākļos, kur aizvien vairāk saskaras dažādu
kultūru un reliģiju cilvēki, lielas pārmaiņas skar arī misionāro darbu. Ja agrāk Rietumzemju
misionāri brauca evaņģelizēt kolonijas, kas bija pakļautas vairākām Eiropas zemēm,
tad šodien viņu darbs bieži vien noris zemēs, kas pret kristietību nav labvēlīgas,
vai pat naidīgas.
Mūsdienās daudzi izrāda interesi par lielākajām pasaules
reliģijām. Arī uz Āziju smelties garīguma pieredzi budismā, hinduismā un citās reliģiskajās
tradīcijās ik gadus dodas aizvien vairāk cilvēku, to skaitā no Rietumiem. Ievērojot
pasaules reliģiju, kā arī sekularizācijas izaicinājumus kristietībai, Hanss Kings
ir uzdevis jautājumu – vai kristietība šodien ir kaut kas būtiski atšķirīgs, kaut
kas īpašs?
Kā pamatot nepieciešamību pēc kristīgās misijas? – savukārt jautā
jezuītu tēvs Tsang Hingto. Aplūkojot Matteo Ričči atstāto mantojumu, priekšplānā viņš
izvirza jau pieminēto „patiesības garīguma” jēdzienu. Mūsdienu kristiešiem tas vispirms
palīdz cīnīties ar divām nepatiesībām – pirmkārt, ka patiesība nav atrodama nekristīgajās
reliģijās un ka nekristieši netiks pestīti; otrkārt, ka visas reliģijas ir vienādas,
un ka nekristīgajās reliģijās nav nepareizu mācību. Ar Ričči garīgumu tēvs Tsang Hingto
aicina iepazīties arī tos mūsdienu kristiešus, kas šaubās par Baznīcas misijas ad
gentes derīgumu.
Profesors no Taivānas Katoļu universitātes referātā izcēla
vairākus, viņaprāt, nozīmīgus aspektus mūsdienu kristīgajā misijā: pirmkārt, patiesība
un svētums nekristīgajās reliģijās. Šai sakarā Vatikāna II koncils Deklarācijā par
Baznīcas attiecībām ar nekristīgajām reliģijām, ir pasludinājis: „Katoliskā Baznīca
nenoliedz neko no tā, kas ir patiess un svēts citās reliģijās. Tā ar cieņu attiecas
pret dzīvesveidu, likumiem un mācību, kas, neraugoties uz to, ka ir daudzējādā ziņā
atšķirīgi no Baznīcas dzīvesveida, likumiem un mācības, tomēr bieži vien atstaro Patiesību,
kas apgaismo visus cilvēkus. Tāpēc Baznīca aicina savus dēlus un meitas apdomīgi un
ar mīlestību veikt dialogu un sadarboties ar citu reliģiju sekotājiem, un ar personīgo
piemēru apliecinot kristīgo ticību un dzīvi, atzīt, palīdzēt saglabāt un veicināt
tos morālos labumus un vērtības, kas rodami šo cilvēku vidū, viņu sabiedrībā un kultūrā.”
Tēvs
Tsang Hingto sīkāk pievērsās arī apgalvojumam, ka „ārpus Baznīcas nav pestīšanas”.
Ko nozīmē šī, Baznīcas tēvu bieži vien pieminētā frāze? Tas nozīmē, ka visa pestīšana
nāk no Kristus, kas ir Baznīcas galva. Taču aicinājums uz pestīšanu tiek adresēts
visiem cilvēkiem. Aicināt, savukārt, tiek pamudināti Baznīcas locekļi. Viņu uzdevums
ir sludināt Kristu visai pasaulei. Cilvēki nespēj atpestīt paši sevi. Vienīgais Pestītājs
ir Kristus. Tikai Viņš ir Dievs un cilvēks. Taču viņa „pestījošā funkcija” neattiecas
tikai uz kristiešiem. Tā ir universāla un paredzēta visiem cilvēkiem, kas vēlas tikt
atpestīti.
Savā referātā konferences dalībnieks no Āzijas sīkāk pakavējās arī
pie citiem kristīgās misijas aspektiem – tādiem, kā dialogs un kristīgās vēsts sludināšana,
uzsverot, ka dialogs neaizvieto sludināšanu; pie mīlestības, kam ir jābūt katras kristīgās
misijas pamatā, un citiem. Relators atgādināja, ka pirms 400 gadiem tēvs Matteo Ričči
vēstīja par Patiesību mīlestības dēļ uz pasauli. „Mums šodien jācenšas darīt tāpat!”
aicināja jezuīts no Taivānas.