2010-02-25 16:13:45

Senie dievekļi jaunā izskatā – neopagānisms Rietumos


“Rietumu kultūras pagāniskošana” – ar šādu nosaukumu Britu žurnālā Standpoint publicēts rabīna Adina Šteinzalca raksts. Rabīns kavējas domās par mūsdienu „mītiem”, kas dominē Rietumu sabiedrībā un ir aizvietojuši kristietību. Ebreju kultūras un reliģijas pārstāvis atzīmē, ka kristietība ir zaudējusi savu agrāko spēku un tās vietā ir iestājies tukšums, ko cenšas aizpildīt pagānisms. Viņa skatījumā, pašreizējā Eiropas kultūra ir pagānu kultūra, kurā tiek pielūgti tie paši vecie dievekļi, vienīgi tagad tie ir ieguvuši jaunus vārdus un jaunu izskatu. Kādi tad ir šie dievekļi? Kā pirmo un galveno Šteinzalcs min varas dievu, kurš visbiežāk mēdz pieņemt mamonas, jeb naudas izskatu. Semītu tautas šo dievu sauca par Baalu un tā godam būvēja tempļus. Arī šodien tam netrūkst „svētnīcu” visā pasaulē un tās ir bankas. To darbinieki ir savdabīgi šie dieva priesteri, bet banku menedžeri un izpilddirektori veic augsto priesteru pienākumus.

Nākamais dieveklis ir sekss. Agrāk to pazina kā dievieti Astarti, jeb Ištaru. Vienīgā lielā atšķirība, ka šodien tā vairs netiek pielūgta kā izpriecu un auglības, bet vienīgi kā izpriecu dieviete. Seko slavas dievība, ko daļēji var salīdzināt ar grieķu dievieti Kaliopi. Šodien to pielūdz masu saziņas līdzekļos, jo īpaši televīzijā. Daudzi jaunieši tiecas kļūt par zvaigznēm, lai izceltos vairs nevis ar skaistumu, bet ar pasaules slavu.

"Tas viss vēl nenozīmē, ka arī pagātnē cilvēki netiecās pēc varas, naudas, vai izpriecām,” atzīmē rabīns. Taču atšķirība starp pagātni un mūsu dienām viņa skatījumā ir tā, ka agrāk šīs vēlmes bija apslēptas un sabiedrībā uzskatītas par kārdinājumiem. Šodien tās tiek demonstrētas atklāti un nekaunīgi.

Adins Štreinzalcs norāda, ka jaunpagānisms ir skāris arī ideoloģijas. Ja vēl XX gadsimta sākumā daudzi bija gatavi cīnīties nacionālisma, vai marksisma ideju vārdā, tad šodien reti kurais būtu gatavs atdot dzīvību par dzimteni, vai arī proletariāta vārdā.

Raksta autors paskaidro, ka vārdu „Rietumu kultūra” šodien var attiecināt ne vien uz Eiropas kontinenta zemēm, bet tikpat lielā mērā uz Izraelu, pat uz vairākām musulmaņu valstīm, kā arī uz Ķīnu un Japānu – uz tām sabiedrībām, vai iedzīvotāju grupām, kuras ir sekularizējušās un zaudējušas savas reliģiskās saknes.

Raksta noslēgumā rabīns kavējas pie ebreju un kristiešu attiecībām, atzīmējot, ka abas reliģijas vieno ticība Dievam, pārliecība, ka cilvēku vajadzības nav noteicējas pār pasauli, un ka cilvēks šai pasaulē nav tikai kungs, bet arī kalps. Tāda pati pārliecība valda arī islāmā, hinduismā un budismā. Tāpēc rabīna vēlējums ir kopā iet Ābrama ceļu, lai neopagānisma pasaulē nepaliktu vieni.

I. Šteinerte/VR









All the contents on this site are copyrighted ©.