Kard. S. Dzivišs: Jānis Pāvils II nomira kā svētais
Krakovas arhibīskaps, kard. Staņislavs Dzivišs no 22. līdz 25. februārim apmeklēja
Kubu. Viņa vizītes mērķis bija filmas „Liecība” pirmizrāde, kurā attēlota pāvesta
Jāņa Pāvila II dzīve. Triju dienu laikā kardināls tikās ar Kubas garīdzniecību, ticīgajiem,
kā arī valdības pārstāvjiem. 23. februāra vakarā celebrēja Svēto Misi jauniešiem,
kuri bija pulcējušies ļoti kuplā skaitā. Euharistijā piedalījās ne tikai Kubas, bet
arī citu Latīņamerikas zemju jaunieši, kas studē Havanas Medicīnas skolā. Jāņa Pāvila
II ilggadējais sekretārs atgādināja, ka pāvests vienmēr bija prasīgs pret sevi. Viņš
neļāvās kompromisiem. Sekoja cēliem ideāliem. Tādēļ jaunieši viņu apbrīnoja, cienīja
un mīlēja. Kard. Dzivišs atgādināja Jāņa Pāvila II aicinājumu nebaidīties un atvērt
savas sirdis Kristum.
Kubas apmeklējuma priekšvakarā, Krakovas arhibīskaps
sniedza interviju Kolumbijas laikrakstam „El Tiempo”. Tajā apliecina, ka Jānis Pāvils
II nomira kā svētais. Jautāts par pāvesta beatifikāciju, viņš norādīja, ka process
ir jau praktiski pabeigts, taču precīzs datums pagaidām vēl nav zināms. Jāni Pāvilu
II grib redzēt svēto kārtā ne tikai kristieši, bet arī ebreji un musulmaņi – sacīja
kardināls. Atbildot kritikām par to, ka pāvesta beatifikācijas process esot pārāk
īss, poļu kardināls apliecināja, ka tas bija īss, taču pietiekošs laiks, lai izvērtētu
visu nepieciešamo. Cilvēki, kuri izvirza šādas kritikas ir tie paši, kuriem nepatika
viņa morālā dzīve un mācība – atzina Krakovas arhibīskaps. Kādā grāmatā apgalvots,
ka poļu tautības pāvests esot sevi šaustījis un gulējis uz grīdas. „Nevaru to ne apstiprināt,
ne noliegt”, sacīja viņa sekretārs. Jānis Pāvils bija „dziļi garīgs cilvēks. Pamatā
viņu raksturoja lūgšanas un kontemplācijas gars”. Kardināls piebilda, ka daudzos klosteros
pastāv šāds gandarīšanas veids. Piemēram, sevi šaustīja sv. Jānis no Krusta, sv. Terēze
no Avilas un daudzi citi svētie. Intervijas noslēgumā kardināls atgādināja, ka Jānis
Pāvils II vienmēr ļoti mīlēja Latīņameriku, mīlēja Kolumbiju un šajā zemē viņam bija
daudz draugu. Latīņameriku pāvests dēvēja par cerības kontinentu.