Benedikts XVI: lai veicinātu sabiedrībā taisnīgumu, nepieciešama personīgā un kolektīvā atgriešanās

Pelnu trešdienas vakarā Benedikts XVI vadīja Euharistiju un svētīja pelnus Svētās Sabīnes bazilikā, kas atrodas Aventīna kalnā, Romā. Homīlijā atgādināja, ka pestīšana ir dāvana. Tā ir Dieva žēlastība. Taču, lai tā ietekmētu manu dzīvi, vajadzīga mana piekrišana. Pāvests uzsvēra, ka neskatoties uz trauslumu, mēs esam ar brīnišķīgām spējām apveltīta un Dieva mīlēta radība. Bez tam, savā uzrunā skaidroja, kāds ir ikvienas netaisnības, tai skaitā sociālās netaisnības dziļākais cēlonis. Liturģiskā ceremonija sākās ar gandarīšanas procesiju no tuvumā esošās Svētā Anzelma baznīcas.

Saskaņā ar senu tradīciju, Lielā gavēņa laikā Romas ticīgie ir aicināti lūgties katru dienu kādā citā dievnamā, kas veltīts mocekļu godam. Svētā Sabīne ir otrā gadsimta mocekle. Svinīgā ceremonija viņai veltītajā bazilikā bija pirmā šāda veida „apstāšanās” gavēņa laikā. Procesijā un Svētajā Misē piedalījās Vatikāna valsts sekretārs, kard. Tarčizio Bertone, vairāki citi kardināli, arhibīskapi un bīskapi, kā arī Svētā Anzelma baznīcas benediktīniešu mūki un Svētās Sabīnes bazilikas dominikāņu tēvi. Uz Svētā tēva galvas pelnus kaisīja Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas emeritētais prefekts, kard. Jozefs Tomko.

Benedikts XVI pasvītroja, ka cilvēcei šodien nepieciešama cerība uz taisnīgāku pasauli. Neraugoties uz daudziem ikdienā piedzīvotajiem vilšanās brīžiem, tai vajadzīga ticība, ka panākt taisnīgumu ir iespējams. Gavēņa sākumā Baznīca atklāj atgriešanās ceļu. Tā norāda uz atgriešanās personīgo un kolektīvo raksturu. Dievs ir visvarens un žēlsirdīgs. Šajā laikā esam aicināti no jauna apņemties sekot Kristum. Iesākot gavēni, esam aicināti raudzīties uz Dieva mīlestības visvarenību. Viņš vēlas, lai cilvēks dzīvotu. Līdz ar to, piedot kādam, tas nozīmē teikt: es negribu, lai tu mirtu, es gribu, lai tu dzīvotu, es gribu tikai un vienīgi, lai tev vienmēr būtu labi – skaidroja pāvests.

Pieņemt pestīšanas dāvanu nozīmē apņemties sekot Jēzum. Lai ņemtu dalību Viņa Augšāmcelšanās godībā, esam aicināti kopā ar Viņu doties tuksnesī. Paradīze, no kuras Ādams tika padzīts, simbolizē komūniju ar Dievu. Tagad, lai to atjaunotu un iemantotu patieso dzīvi, nepieciešams šķērsot tuksnesi, kas savukārt simbolizē ticības pārbaudījumus. Tuksnesī dodamies tomēr nevis vieni paši, bet gan kopā ar Jēzu – pasvītroja Benedikts XVI. Kristus iet mums pa priekšu. Viņš pirmais uzvarēja ļaunā varu. Šeit atklājas Lielā gavēņa nozīme. Šis liturģiskais laiks katru gadu aicina mūs atjaunot apņemšanos sekot Jēzum pa pazemības ceļu, lai dalītos Viņa uzvarā pār grēku un nāvi.

Runājot par pelnu kaisīšanas rita nozīmi, Svētais tēvs paskaidroja, ka tas ir pazemības žests. Saņemot pelnus, ticīgais atzīst patiesību par sevi. Mēs atzīstam, ka esam trausla radība, bet tomēr – veidota pēc Dieva attēla un radīta nemirstībai, dzīvei kopā ar Dievu. Mēs esam „puteklis”, bet Dieva mīlēti un Viņa Gara dzīvināti. Mēs esam apveltīti ar spēju pazīt Dievu un atbildēt Viņa mīlestības aicinājumam. Mēs esam radīti brīvi, līdz ar to, spējīgi arī nepaklausīt Viņam, padoties augstprātības un pašpietiekamības kārdinājumam. Pāvests norādīja, ka grēks saindēja šo „svētīto zemi”, proti cilvēku. Tagad cilvēkam nepieciešama Dieva taisnība – mīlestības taisnība.

Benedikts XVI atgādināja, ka ikvienas netaisnības cēlonis ir grēks. Pamatā tā ir nepaklausība Dievam, mīlestības trūkums. Tāpēc pirmais solis taisnīguma ceļā ir sava grēka atzīšana. Grēks sakņojas cilvēka sirdī, kas ir personas centrs. Jebkādam gandarīšanas veidam ir nozīme tikai tad, ja tā tiek veikta no sirds. Evaņģēlijs aicina mūs uz sirds nožēlu un atgriešanos. Patiesā atlīdzība būs nevis apbrīna no citu cilvēku puses, bet draudzība ar Dievu un Viņa žēlastība. Šī žēlastība piepilda ar mieru. Tā dod spēku pastāvēt labajā, mīlēt arī tos, kuri to nav pelnījuši un piedot saviem pāri darītājiem.

Homīlijas noslēgumā pāvests atgādināja, ka Lielais gavēnis paplašina mūsu dzīves apvārsni. Tas orientē mūs uz mūžīgo dzīvi. Šīs zemes virsū esam tikai svētceļnieki. Gavēnis ļauj apzināties laicīgās pasaules labumu pārejošo raksturu. Tas palīdz vajadzības gadījumā atteikties un dara brīvus veikt to, kas ir labs.

J. Evertovskis / VR