Pāvesta pārdomas par sv. Antona no Padujas mācības aktualitāti
„Tikai tas, kurš lūdzas, attīstās savā garīgajā dzīvē. Lūgšana ir cilvēka mīlošas
attiecības ar Dievu”, sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Tā notika Pāvila
VI zālē, Vatikānā. Katehēzes mācībā pāvests runāja par sv. Antonu no Padujas. Viņš
ir viens no iemīļotākajiem un populārākajiem svētajiem visā pasaulē, arī Latvijā.
No 15. līdz 20. februārim Padujā svētā mirstīgās atliekas tiks izstādītas publiskai
pagodināšanai. Balstoties uz sv. Antona mācību, pāvests skaidroja, ka „krucifiksa
spogulī” atklājas visa mūsu personas cieņa.
Antons dzimis 1195. gadā Lisabonā,
Portugālē, dižciltīgā ģimenē. Kristībā saņēma vārdu Ferdinands. Jau agrā bērnībā izcēlās
ar lielu Dieva un tuvākā mīlestību. Piecpadsmit gadu vecumā pameta savu vecāku bagāto
namu un iestājās augustīniešu klosterī. Tur viņš atbalstīja nabagus, apkopa slimos
bērnus un cītīgi mācījās. Bija ļoti apdāvināts un centīgs. 1220. gadā Ferdinands kļuva
par priesteri. Kāds nejaušs gadījums viņa dzīvi ievirzīja pavisam citās sliedēs. Tajā
pašā gadā Koimbrā viņš bija klāt pie pirmo piecu Marokā nomocīto franciskāņu apbedīšanas.
Tos viņš iepriekš pazina. Jaunā priestera pārdzīvojums pie mocekļu zārkiem bija tik
spēcīgs, ka pats apņēmās doties misijās. Lai to varētu vieglāk izdarīt, no augustīniešiem
pārgāja pie franciskāņiem, kur arī saņēma vārdu Antons. 1221. gadā Asīzē piedalījās
franciskāņu ordeņa ģenerālkapitulā.
Tā kā Antons bija ļoti apdāvināts un labi
izglītots, Francisks viņam uzticēja teoloģijas kursa vadīšanu un sprediķošanu. Antons
ar saviem dzīvajiem Svēto Rakstu komentāriem ielika pamatus franciskāņu teoloģijai
– norādīja Benedikts XVI. Viņa raksti uzrunā cilvēkus un parāda patiesu kristīgās
dzīves ceļu. Tajos atklājas Evaņģēlija skaistums. Antons nomira 1231. gada 13. jūnijā,
Padujā. Jau pēc gada tika pasludināts par svētu. Viņa mācība joprojām ir aktuāla.
Pāvests pasvītroja, ka lūgšana ir mīlošas attiecības ar Kungu. Sv. Antons
atklāj, kādas ir šo attiecību galvenās sastāvdaļas. Tas ir klusums, paļāvīga sirds
atvēršana Dievam, saruna, slavēšana un pateikšanās. Svētais māca, ka klusums nav tikai
izvairīšanās no trokšņiem. Tā ir iekšēja pieredze, kas brīva no izklaidības. Sarunas
laikā ar Dievu mēs varam Viņam uzticēt arī visas vajadzības. Tikai tas, kurš lūdzas,
progresē savā garīgajā dzīvē – pasvītroja Benedikts XVI. Pateicoties Antonam, franciskāņu
teoloģijā centrālo vietu ieņem Dieva mīlestība. Svētā dzīvē un kalpošanā galvenais
vienmēr bija Kristus. Tikai Kristus mīlestība var patiesi pārveidot mūsu dzīves. Antons
bija ne tikai izcils sprediķotājs, bet arī trūkumcietēju aizstāvis. Viņš mudināja
savus laika biedrus kultivēt iekšējās dzīves bagātības un saskatīt nabagu vajadzības.
Pāvests paskaidroja, ka 13. gadsimta sākumā, kad veidojās pilsētas un attīstījās
tirdzniecība, vairojās to personu skaits, kuras bija vienaldzīgas pret nabagiem. Tāpēc
sv. Antons vairākkārt aicināja pievērsties īstajai, tas ir, sirds bagātībai un būt
labiem un žēlsirdīgiem. „Ak, bagātie”, viņš raksta, „draudzējaties ar… nabagiem, uzņemiet
tos savās mājās. Vēlāk viņi – nabagi – uzņems jūs mūžības mājokļos”, kur valda miers
un drošība. „Dārgie draugi”, pasvītroja Benedikts XVI, „vai šī mācība nav ļoti svarīga
un aktuāla šodien, kad finanšu krīze un smagi ekonomiskie līdzsvara traucējumi daudzus
iedzen nabadzībā un rada trūcīgus apstākļus?” Atsaucoties uz savu encikliku „Caritas
in veritate”, viņš atgādināja, ka ekonomiskās dzīves normālai norisei ir vajadzīga
personai draudzīga ētika.
Priesteriem veltītajā jubilejas gadā pāvests mudināja
garīgos ganus sekot sv. Antona paraugam un rūpīgi sagatavot homīlijas. Sludinot Dieva
vārdu, tie ir aicināti atklāt cilvēkiem Kristus mūžīgo skaistumu. Antona dzīvē un
darbībā centrālo vietu vienmēr ieņēma krustā sistais Pestītājs. Krusts viņam palīdzēja
aizvien dziļāk atklāt cilvēka personas cieņu un vērtību. Benedikts XVI norādīja, ka
sv. Antona mācība var palīdzēt mums labāk apzināties krucifiksa nozīmi un vietu savā
kultūrā, kuras saknes meklējamas kristietībā. Audiences noslēgumā Svētais tēvs šoreiz
apsveica klātesošos svētceļniekus ne tikai lielākajās Rietumu zemju valodās, bet arī
poļu, horvātu, čehu, slovāku un rumāņu valodā.