Šonedēļ vizītē ad limina Apostolorum Romā ir ieradušies Rumānijas bīskapi.
Izmantojot šo notikumu, ielūkosimies Rumānijas Baznīcas vēsturē. Evaņģelizācija šai
zemē ir aizsākusies jau senās Dāķijas laikā, kad 105. gadā to iekaroja Romas imperators
Trajans. Leģenda vēstī, ka apustulis Andrejs evaņģelizēja Ponto Eussino – pašreizējo
Melnās jūras reģionu. Rumānija pēc tam palika bizantiešu kultūras iespaidā, bet līdz
ar lielo Baznīcas šķelšanos 1054. gadā, šīs zemes kristīgā kopiena atdalījās no Katoliskās
Baznīcas. Gandrīz septiņus gadsimtus vēlāk, 1700. gadā, daļa Rumānijas pareizticīgo
klēra vēlējās pievienoties Romai. Tika sasaukta Alba Jūlijas Sinode, kurā pareizticīgo
eparhs Atanāzijs Anghels formāli atzina Romas, bet saglabāja Austrumu Baznīcas liturģiju
un tradīcijas. Tā radās Rumānijas grieķu-katoļu kopiena. 1853. gadā, līdz ar bullu
Ecclesiam Christi ex omni lingua pāvests Pijs IX nodibināja Rumānijas grieķu-katoļu
metropoli Fegerešas-Alba Jūlijas diecēzes ietvaros līdz ar trim sufragāndiecēzēm.
Tādējādi, Rumānijas diecēzes vairs nebija pakļautas Eštergomas latīņu primasam Ungārijā.
1948.
gadā, pēc Staļina pavēles, grieķu-katoļu kopiena tika deklarēta par nelikumīgu. Komunisti
apcietināja tās 12 bīskapus kopā ar priesteriem un reliģiskajiem, bet ticīgos piespiedu
kārtā piesaistīja Pareizticīgo Baznīcai. Septiņi no šiem bīskapiem, vairāk nekā 350
priesteri un daudzi ticīgie mira nebrīvē. Viena no Rumānijas Katoliskās Baznīcas ievērojamākajām
personībām ir kardināls Alehandru Todea, kurš daudzus gadus bija pavadījis Staļina
lēģeros. Viņš izdzīvoja un nomira 2002. gadā, sasniedzis 90 gadu vecumu.
Pēc
Čaušesku režīma krišanas, 1989. gadā, sākās Rumānijas kristīgo konfesiju un citu reliģisko
kopienu atdzimšana. Visvairāk šai zemē ir pareizticīgo, taču ir arī protestanti, to
skaitā kalvinisti, luterāņi, baptisti, adventisti, Vasarsvētku draudzes, kā arī skaitliski
nelielas ebreju un musulmaņu kopienas. Katoļu skaits veido 8,5% no 21 miljonu lielā
Rumānijas iedzīvotāju kopskaita. Pie tam, šais 8,5% ietilpst gan latīņu rita katoļi,
kas pieder ne tikai rumāņu, bet arī ungāru, vācu, poļu, slovāku un armēņu tautībām,
gan arī grieķu-katoļu kopiena, ko šeit pārstāv rumāņu, ungāru un ukraiņu tautību piederīgie.
Grieķu-katoļu ritam Rumānijā šodien pieder ap 750-800 tūkstoši ticīgo.
Ekumeniskās
attiecības, jo īpaši starp pareizticīgajiem un katoļiem, šodien ir labas. Īpašs nopelns
šai ziņā ir pāvestam Jānim Pāvilam II, kurš 1999. gadā veica apustulisko vizīti Rumānijā
un tikās ar patriarhu Teoktistu (miris 2007. gadā). Viena no sāpīgākajām problēmām,
kas šodien pastāv Rumānijas Baznīcā, ir komunistu laikā grieķu-katoļiem atņemtā īpašuma
zaudēšana. Tas tika atdots Pareizticīgo Baznīcai, kas to pārvalda joprojām.