2010-02-09 19:15:34

Īss ieskats Rumānijas Baznīcas vēsturē


Šonedēļ vizītē ad limina Apostolorum Romā ir ieradušies Rumānijas bīskapi. Izmantojot šo notikumu, ielūkosimies Rumānijas Baznīcas vēsturē. Evaņģelizācija šai zemē ir aizsākusies jau senās Dāķijas laikā, kad 105. gadā to iekaroja Romas imperators Trajans. Leģenda vēstī, ka apustulis Andrejs evaņģelizēja Ponto Eussino – pašreizējo Melnās jūras reģionu. Rumānija pēc tam palika bizantiešu kultūras iespaidā, bet līdz ar lielo Baznīcas šķelšanos 1054. gadā, šīs zemes kristīgā kopiena atdalījās no Katoliskās Baznīcas. Gandrīz septiņus gadsimtus vēlāk, 1700. gadā, daļa Rumānijas pareizticīgo klēra vēlējās pievienoties Romai. Tika sasaukta Alba Jūlijas Sinode, kurā pareizticīgo eparhs Atanāzijs Anghels formāli atzina Romas, bet saglabāja Austrumu Baznīcas liturģiju un tradīcijas. Tā radās Rumānijas grieķu-katoļu kopiena. 1853. gadā, līdz ar bullu Ecclesiam Christi ex omni lingua pāvests Pijs IX nodibināja Rumānijas grieķu-katoļu metropoli Fegerešas-Alba Jūlijas diecēzes ietvaros līdz ar trim sufragāndiecēzēm. Tādējādi, Rumānijas diecēzes vairs nebija pakļautas Eštergomas latīņu primasam Ungārijā.

1948. gadā, pēc Staļina pavēles, grieķu-katoļu kopiena tika deklarēta par nelikumīgu. Komunisti apcietināja tās 12 bīskapus kopā ar priesteriem un reliģiskajiem, bet ticīgos piespiedu kārtā piesaistīja Pareizticīgo Baznīcai. Septiņi no šiem bīskapiem, vairāk nekā 350 priesteri un daudzi ticīgie mira nebrīvē. Viena no Rumānijas Katoliskās Baznīcas ievērojamākajām personībām ir kardināls Alehandru Todea, kurš daudzus gadus bija pavadījis Staļina lēģeros. Viņš izdzīvoja un nomira 2002. gadā, sasniedzis 90 gadu vecumu.

Pēc Čaušesku režīma krišanas, 1989. gadā, sākās Rumānijas kristīgo konfesiju un citu reliģisko kopienu atdzimšana. Visvairāk šai zemē ir pareizticīgo, taču ir arī protestanti, to skaitā kalvinisti, luterāņi, baptisti, adventisti, Vasarsvētku draudzes, kā arī skaitliski nelielas ebreju un musulmaņu kopienas. Katoļu skaits veido 8,5% no 21 miljonu lielā Rumānijas iedzīvotāju kopskaita. Pie tam, šais 8,5% ietilpst gan latīņu rita katoļi, kas pieder ne tikai rumāņu, bet arī ungāru, vācu, poļu, slovāku un armēņu tautībām, gan arī grieķu-katoļu kopiena, ko šeit pārstāv rumāņu, ungāru un ukraiņu tautību piederīgie. Grieķu-katoļu ritam Rumānijā šodien pieder ap 750-800 tūkstoši ticīgo.

Ekumeniskās attiecības, jo īpaši starp pareizticīgajiem un katoļiem, šodien ir labas. Īpašs nopelns šai ziņā ir pāvestam Jānim Pāvilam II, kurš 1999. gadā veica apustulisko vizīti Rumānijā un tikās ar patriarhu Teoktistu (miris 2007. gadā). Viena no sāpīgākajām problēmām, kas šodien pastāv Rumānijas Baznīcā, ir komunistu laikā grieķu-katoļiem atņemtā īpašuma zaudēšana. Tas tika atdots Pareizticīgo Baznīcai, kas to pārvalda joprojām.

I. Šteinerte / VR







All the contents on this site are copyrighted ©.