Vispārējā audience: sv. Dominika misionārā dedzība

„Kristus ir visdārgākais labums, ko visu laiku un visu vietu cilvēkiem ir tiesības iepazīt un mīlēt”, katehēzes mācībā sacīja Benedikts XVI. Lai tas notiktu, Baznīcas sirdī vienmēr jādeg misionārās dedzības ugunskuram. Šāda uguns nemitīgi dega priestera un sprediķotāja, sv. Dominika sirdī. Pagājušās trešdienas audiences laikā pāvests runāja par visiem pazīstamo sv. Francisku no Asīzes. Šī rīta katehēzi veltīja otrajai izcilākajai viduslaiku personībai – sv. Dominikam. Gan viens, gan otrs nodibināja ordeņus, kuriem bija ārkārtīgi svarīga loma Baznīcas atjaunotnes procesā un, kuru locekļi joprojām šodien sniedz būtisku ieguldījumu evaņģelizācijas darbā.

Dominiks dzimis Spānijā ap 1170. gadu. Skolas laikā ar lielu atdevi un mīlestību nodevās Svēto Rakstu studijām un kalpošanai nabagiem. Būdams vēl pavisam jauns, tika iesvētīts par priesteri un 25 gadu vecumā ievēlēts par Osmas katedrāles kanoniķi. Neraugoties uz augsto amatu, pr. Dominiks palika pazemīgs. Šajā sakarā pāvests norādīja uz mūsdienās pastāvošo tendenci padoties karjeras un varas kārdinājumam, no kura nav pasargāti pat Baznīcas gani. Diecēzes bīskaps, pie kura Dominiks kalpoja, novērtēja viņa talantus un nekavējoties sūtīja jauno priesteri misijā uz Ziemeļeiropu. Turpmāko misionāra dzīvi iezīmēja divas ceļojuma laikā pieredzētās lietas. Pirmkārt, viņš atklāja, ka daudzas tautas vēl nepazīst Evaņģēliju. Otrkārt, sastapās ar dažādām herētiskām grupām. Dienvidfrancijā, piemēram, bija izplatījušies albigieši, kuri noliedza Kristus iemiesošanos, miesas augšāmcelšanos, laulības un citu sakramentu vērtību. Ar sava bīskapa un pāvesta atbalstu Dominiks stājās pretī maldu sludinātājiem.

Benedikts XVI paskaidroja, ka svētais to darīja vispirms ar savas dzīves liecību. Kopā ar brāļiem lika īpašu uzsvaru uz kopienas dzīvi nabadzībā, studijām un lūgšanu, tādējādi nodrošinot panākumus evaņģelizācijas darbā. Dominika ideāls bija runāt ar Dievu un par Dievu. Patiesības skaistuma kontemplācija kļuva par neizsakāma prieka avotu. Runa ir par patiesību, kas nāk no Dieva. Tā vienmēr ir aktuāla un dzīva patiesība. Šajā kontekstā pāvests paskaidroja, ka tiem, kuri sludina Dieva vārdu, jābūt labi sagatavotiem. Tā kā šis gads ir veltīts priesteriem, tad Svētais tēvs aicināja garīgos ganus un semināristus sekot Dominika paraugam, un novērtēt atklāto patiesību studiju lielo garīgo vērtību. No tā ir atkarīgs kalpojuma auglīgums.

Dominiks nomira 1221. gadā Boloņā. Pēc 13 gadiem tika pasludināts par svēto. Pirmā dominikāņu kopiena nodibināta Francijas dienvidu pilsētā Tulūzā. Tai tika piemērota sv. Augustīna regula. Ordeņa galvenie trīs pīlāri: lūgšana, studijas un kopienas dzīve. Tā locekļi līdz pat šai dienai nododas aktīvai apustuliskajai darbībai. Vēl šo ordeni dēvē arī par sprediķotāju ordeni. Dominiks vēlējās, lai brāļi saņemtu nopietnu formāciju, tāpēc viņš tos sūtīja sava laika labākajās universitātēs. Jau savas dzīves laikā svētais pieredzēja kopienas izplatīšanos daudzviet Eiropā. Benedikts XVI atgādināja, ka Dominiks ar savu dzīvi norāda mums uz diviem svarīgiem svētdarīšanas līdzekļiem: tā ir Vissvētākās Jaunavas Marijas godināšana, īpaši, rožukroņa lūgšana, un lūgšana citam par citu un par pastorālā darba panākumiem. Tādā veidā dominikāņu ordeņa locekļi sniedza un turpina sniegt nozīmīgu ieguldījumu ticības atjaunošanā Eiropā.

Vispārējā audiencē, kas notika Pāvila VI zālē, Vatikānā, klātesošo vidū bija amerikāņu cirka mākslinieki. Svētais tēvs ar smaidu un sirsnīgiem aplausiem uzņēma viņu akrobātisko sniegumu, kas notika disko mūzikas pavadībā. Noslēgumā veltīja māksliniekiem dažus apsveikuma vārdus un aicināja tos sniegt savu nesavtīgo ieguldījumu labākas nākotnes veidošanā.

J. Evertovskis / VR