Pāvests: konsekrētā dzīve – nesavtības un mīlestības zīme

Pateicoties Jāņa Pāvila II iniciatīvai, kopš 1997. gada ticīgie visā pasaulē Kunga Prezentācijas svētkos lūdzas par konsekrētajām personām. To darīja arī Benedikts XVI vesperu dievkalpojuma laikā, kas 2. februāra vakarā notika Svētā Pētera bazilikā. Konsekrētie ļaudis kuplā skaitā pulcējās dievnamā. Pēc vesperēm sekoja adorācija un svētība ar Vissvētāko Sakramentu. Homīlijā Svētais tēvs norādīja, ka Dievam veltītā dzīve ir nesavtības un mīlestības zīme. Tieši tādēļ tā ir svarīga. Tā ir zīme īpaši sabiedrībā, kura riskē nosmakt īslaicīgo prieku un utilitārisma virpulī.

Atsaucoties uz apustuļa Pāvila vēstules ebrejiem fragmentu, pāvests atgādināja, ka Kristus ir Vidutājs starp Dievu un cilvēkiem. Viņš ir īsts Dievs un īsts cilvēks. Ticība šai patiesībai piešķir jēgu konsekrētajai dzīvei. Tai ir nozīme tikai tādēļ, ka Jēzus ir patiess Vidutājs starp Dievu un mums. Konsekrētā persona ir kā „tilts”, kas ved pie Dieva visus savā ceļā sastaptos cilvēkus. Taču pamats ir Kristus. Viņš pieņēma cilvēka dabu, lai mēs kļūtu par dievišķās dabas līdzdalībniekiem.

Atbildot Dieva aicinājumam, cilvēks ar paļāvību dodas pie žēlastības avota. „Īpaši domāju par jums, dārgās māsas un brāļi,” sacīja Svētais tēvs. „Jūs, paļāvības pilni, esat pietuvojušies ‘žēlastības tronim’, kas ir Kristus, Viņa krustam, Viņa sirdij, Viņa dievišķajai klātbūtnei Euharistijā. Katrs no jums ir pietuvojies Viņam kā tīras un uzticīgas Mīlestības avotam”. Pāvests norādīja, ka šī Mīlestība ir tik liela un skaista, ka patiešām ir vērts tās labā atdot visu.

Viņš pasvītroja, ka konsekrētās personas ir aicinātas būt par Kunga žēlsirdības lieciniekiem, jo šī žēlsirdība ir cilvēka pestīšanas avots. Tāpēc arī mūsdienu cilvēkam konsekrētā dzīve ir sirds nožēlas un savu trūkumu pazemīgas atzīšanas priviliģētā skola. Tajā pašā laikā, tā ir uzticēšanās Dieva žēlsirdībai skola. Šī realitāte palīdz saskatīt Dieva mīlestību un apzināties, ka Kungs nekad mūs neatstāj. Īstenībā, jo vairāk mēs tuvojamies Dievam, jo noderīgāki kļūstam citiem cilvēkiem – pasvītroja Benedikts XVI. Viņš pateicās Kungam par Dievam veltītās dzīves lielo dāvanu un apliecināja savu garīgo vienotību ar visām tām konsekrētajām personām, kuras ir dažādu ikdienas nastu nospiestas. Ikviena šī persona, pat ja tā ir slima vai veca, ir vajadzīga un derīga. Viņa ir dārga dāvana Baznīcai un pasaulei, kas ir izslāpusi pēc Dieva. Pāvests pasvītroja, ka konsekrētā dzīve liecina par mīlestības pārpilnību. Šī mīlestība mudina cilvēku „pazaudēt” savu dzīvību tāpat kā Kristus to „pazaudēja”, lai mūs atpestītu.

J. Evertovskis / VR