Arh. Č. Miļjore: ir jāmaina patēriņa kompozīja un veids

Amerikas Savienotajās Valstīs popularitāti turpina gūt pāvesta Benedikta XVI enciklika Caritas in Veritate. Par to, 28. janvārī tiekoties ar Fordemas (Fordham) universitātes studentiem, runāja arī Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs ANO Čelestīno Miļjore. Arhibīskaps atgādināja, ka enciklikas mērķis ir būt par ceļvedi kristiešiem pašreizējā globālo pārmaiņu laikā. Viņš atzīmēja, ka pēdējos 20 gados pasaules ekonomika ir pieredzējusi krasas izmaiņas. Šo laiku ir raksturojuši arī četri izteikti sociālie fenomeni – tradicionālo ideoloģiju noriets un prāta izziņas spēju novājināšanās; globalizācijas pastiprināšanās; lielāka pievēršanās reliģijai un tai pašā laikā arī sekulārisma uzplaukums; vājāk attīstītu valstu nonākšana pasaules arēnā, kas ir izmainījusi arī globālo politisko līdzsvaru.

Kas attiecas uz globālo finansu krīzi, Miļjore citēja pāvesta Benedikta XVI apgalvojumu, ka pasaule ir nonākusi grūtībās domāšanas kūtruma dēļ. Pāvests enciklikā raksta: „Ir nepieciešama jauna domāšanas trajektorija, lai panāktu labāku izpratni par to, ka esam viena ģimene. Mijiedarbība starp pasaules tautām liek mums virzīties pa šo trajektoriju tā, lai integrācija varētu nozīmēt solidaritāti nevis atstumšanu... . …lai pārvarētu pašreizējo finansu un ekonomisko krīzi, mums ir vajadzīga intelektuālā skaidrība un skaidra domāšana.”

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras pasaule, ir izvairīšanās no ekonomiskās atveseļošanās, jo netiek risināta bezdarba problēma. Ja bezdarbs turpinās pastāvēt, atveseļošanās nav iespējama. Arhibīskaps noraidīja domu, ka no krīzes varētu izvest lielāks patēriņš. Tas varētu palielināt tikai atsevišķu cilvēku ienākumus, bet neradīt darba vietas, jo šodien darbu turpina aizvietot tehnoloģijas. „Ir jāmaina patēriņa kompozīcija un veids – mazāk jāpatērē preces, bet vairāk attiecības,” teica Miļjore, paskaidrojot, ka attiecību patēriņš nozīmē medicīnisko aprūpi, izglītību, kultūru, mākslu, sportu. Tās ir lietas, kas attiecas uz cilvēka personu un prasa visintensīvāko darbu, jo neviena mašīna nespēj aizvietot rūpes par cilvēku un dot ieguldījumu viņa kultūrā.

Pāvests Benedikts XVI norāda uz saikni starp ekonomisko attīstību un dzīves brīvību un reliģisko izvēli, kā arī uz solidaritāti un brālību ekonomikā. „Tas ir viens no visnozīmīgākajiem punktiem viņa enciklikā un tai pašā laikā cilvēki vismazāk to vēlas saprast, jo īpaši šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs,” teica Svētā Krēsla pārstāvis, uzrunājot Fordemas universitātes studentus. Daži aplami domā, ka pāvesta enciklika ir sava veida uzbrukums kapitālismam. Tāpēc arhibīskaps Miļjore aicināja savu auditoriju atcerēties Franču revolūciju, kas kalpoja par iedvesmu ASV revolūcijai, jo tā bija balstīta uz brīvības, vienlīdzības un brālības jēdzieniem. „Šodien brīvība tiek ietverta gandrīz visās pasaules konstitūcijās, visās likumdošanās, un tā jau ir paspējusi izmainīt pasauli. Taču joprojām trūkst brālības. Brālība ir noliegta. Brīvības un vienlīdzības jomā šodien var vērot pat pārmērības,” atzīmēja arhibīskaps Miļjore. Viņš piebilda, ka globalizētā sabiedrība cilvēkus padara par kaimiņiem, taču ne brāļiem.

Atgādināsim, ka Fordemas universitāte, kurā viesojās Svētā Krēsla novērotājs ANO, ir jezuītu vadīta universitāte. Tā atrodas Ņujorkā un ir dibināta 1841. gadā. Šobrīd tajā mācās ap 14 700 studentu ne tikai no ASV, bet arī no vairākām citām pasaules valstīm. Šeit izglītību ir ieguvuši arī vairāki studenti no Latvijas.

I. Šteinerte/VR