Kunga Jēzus kristīšanas svētkos Benedikts XVI aicināja ticīgos pārdomāt par Kristības
sakramenta – Dieva dāvanas, kas pārmaina cilvēka sirdi – dziļo nozīmi. 10. janvāra
priekšpusdienā Siksta kapelā pāvests svinēja Euharistiju, kuras laikā nokristīja Vatikāna
darbinieku četrpadsmit bērnus: septiņus zēnus un septiņas meitenes. Homīlijā skaidroja,
ka Dieva pakāpeniskā atklāšanās sākās ar piedzimšanas brīdi Betlēmē, ko kontemplēja
Marija, Jāzeps un gani, vēlāk arī trīs Austrumu gudrie. Jordānas upes ūdenī, Jāņa
Kristītāja un Izraēļa tautas priekšā, Jēzus personā Dieva atklāsme sasniedza savu
kulmināciju.
Varam droši teikt, ka šodien debesis atvērās arī šiem bērniem
– teica pāvests. – Viņi saņēma kristības žēlastību. Svētais Gars iemājoja viņos kā
svētnīcā, pārveidojot to sirdis. No šī brīža Tēva balss aicina arī viņus būt par saviem
bērniem Kristū un Viņa ģimenē, kas ir Baznīca, katram dāvājot ticības dāvanu. Šī žēlastība
glabāsies viņu sirdīs kā jaunas dzīves iedīglis, lai pakāpeniski attīstītos un nestu
garīgos augļus. Šodien viņi ir kristīti Baznīcas ticībā, ko apliecina vecāki un krustvecāki,
kuri vēlāk tos vedīs pie Kristus.
Benedikts XVI atgādināja, ka vecāku un krustvecāku
lūgums nokristīt bērnu reizē ir arī pienākums audzināt tos ticībā. Ar kristību sākas
ceļš uz briedumu ticībā. Katrs pats var novērtēt ticības pārbaudījumus un neticības
kārdinājumus. Tomēr tie visi pieder pie nobriešanas dinamisma, bez kura patiesu ticības
briedumu nevar sasniegt.