Benedikts XVI tikās ar diplomātisko misiju vadītājiem, kas akreditēti pie Svētā Krēsla

Radības aizsardzība ir svarīgs miera un taisnības faktors – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot pie Svētā Krēsla akreditētos diplomātiskā korpusa pārstāvjus. Uzrunā franču valodā pāvests pievērsās vides aizsardzības, nabadzības, bruņojuma, terorisma un narkotiku problēmai, dabas resursu adekvātai pārvaldīšanai, kā arī starptautiskajiem notikumiem pasaulē. Viņš apliecināja savu garīgo tuvumu visiem dabas katastrofās un militārajos konfliktos cietušajiem. Atsevišķas tautas aicināja meklēt dialogu un savstarpējo saskaņu. Eiropu kārtējo reizi mudināja turēties pie savām kristīgajām saknēm.

Svētais tēvs atgādināja, ka Kristus ieradās pasaulē, lai atpestītu cilvēku un atjaunotu visu radību. Ziemassvētkos kontemplējam gan Dieva, gan radīšanas noslēpumu. Vēstījums šī gada Pasaules miera dienā bija veltīts radības aizsardzības tematam, jo tas ir būtisks miera veicināšanas elements. Benedikts XVI atgādināja, ka pie Svētā Krēsla akreditēto vēstnieku misija ir ļoti svarīga, un apliecināja, ka apustuļa Pētera pēctecis vēlas uzturēt sakarus ar visiem, lai tādējādi veicinātu visas cilvēces progresu.

Baznīca ir atvērta visiem, tā dalās cilvēces liktenī – pasvītroja pāvests, norādot, ka sabiedrību joprojām skar ekonomiskā krīze un, līdz ar to, smaga sociālā nestabilitāte. Atsaucoties uz encikliku „Caritas in veritate”, viņš aicināja meklēt šīs problēmas dziļākās saknes. Atgādināja, ka problēmas pamatā ir egoistiskā un materiālistiskā mentalitāte. Cilvēki aizmirsuši par savas varas robežām. Šī mentalitāte šodien apdraud visu radību. Dieva noliegšana ne tikai izkropļo personas brīvību, bet arī iznīcina radību. Ekonomiskā sistēma, kas nebalstās uz patiesību par cilvēku, kaitē ne tikai cilvēka cieņai, atsevišķas personas un tautu brīvībai, bet arī apkārtējai videi, piesārņojot zemi, ūdeni un gaisu. Apkārtējās vides aizsardzība – viņš pasvītroja – ir ne tikai estētiska, bet arī – daudz vairāk – morāla rakstura prasība, jo dabā atspoguļojas Dieva mīlestības un patiesības nodoms. Benedikts XVI atgādināja, ka radības aizsardzība ir cieši saistīta ar citiem izaicinājumiem, kas skar cilvēci. Ja mēs gribam veicināt patiesu mieru, kā lai drīkstam atdalīt vai pat pretnostatīt vides un cilvēka dzīvības aizsardzību, tai skaitā dzīvības aizsardzību vēl pirms dzimšanas? – viņš jautāja. Atbildība pret radību izpaužas cieņā, ar kādu cilvēks izturas pats pret savu personu.

Pāvests norādīja, ka radības aizsardzība ir cieši saistīta arī ar dabas resursu adekvātu pārvaldīšanu. Vispirms svarīgi ievērot, lai netiktu atstātas novārtā trūcīgās zemes. Šajā kontekstā Svētais tēvs pieminēja Āfrikas kontinentu un savu apustulisko ceļojumu uz Kamerūnu un Angolu pagājušā gada martā. Nedrīkst aizmirst, ka cīņa par pieeju dabas resursiem ir viens no bruņoto konfliktu cēloņiem, tai skaitā, Āfrikā. „Tāpēc vēlreiz stingri atkārtoju, ka, lai veicinātu mieru, jāsargā radību”, pasvītroja Benedikts XVI. Daudzviet, piemēram, Afganistānā vai dažās Latīņamerikas zemēs, vēl joprojām atrodami plašumi, kur lauksaimniecība saistīta ar narkotiku ražošanu. Ja gribam mieru, jāsargā radība, nomainot šādas darbības pret citām. Pāvests vērsās pie starptautiskās kopienas ar lūgumu nenolaist rokas narkotiku kontrabandas un ar to saistīto smago morālo un sociālo problēmu priekšā.

„Jā, dāmas un kungi, radības aizsardzība ir svarīgs miera un taisnības faktors”, atkārtoja Benedikts XVI. Viens no smagākajiem izaicinājumiem ir militāro izdevumu palielināšanās un atomenerģijas arsenālu saglabāšana un attīstība. Šiem mērķiem tiek patērēti milzīgi ekonomiskie resursi. Tai pat laikā šie resursi varētu tikt izmantoti trūcīgo zemju attīstības veicināšanai. Viņš ar sarūgtinājumu atgādināja, ka ieroču ražošana un to eksports aizvien turpina veicināt konfliktus un vardarbību, kā to redzam, piemēram, Darfūrā, Somālijā vai Kongo Demokrātiskajā Republikā. Šajā kontekstā pāvests pieminēja terorismu, kas apdraud nevainīgu cilvēku dzīvības un izplata bailes. Vēlreiz atgādināja 1. janvārī lūgšanas „Kunga eņģelis” laikā izteikto aicinājumu visiem tiem, kuri iesaistījušies kādā bruņotā grupējumā, atmest vardarbību un atvērt savu sirdi priekam, ko dāvā miers.

Līdz šim pieminētās problēmas, kā arī nabadzība, bads, dabas katastrofas un vides iznīcināšana veicina emigrāciju. Šis jautājums īpaši skar Tuvo Austrumu kristiešus. Nereti ir apdraudēta viņu reliģiskā brīvība. Daudzi pamet savas zemes. Šajā kontekstā pāvests mudināja atbildīgās personas, lai tās savā rīcībā ievērotu taisnīgumu, solidaritāti, un darbotos tālredzīgi. Apkārtējās vides un citu minēto problēmu dziļākās saknes meklējamas morālajā plāksnē – pasvītroja Benedikts XVI, norādot uz izglītošanas lomu mūsdienās, lai tādējādi tiktu veicināta reāla mentalitātes maiņa. Šajā jomā svarīga loma ir kristiešiem.

Diemžēl, dažās zemēs, sevišķi Rietumu sabiedrībā un tās medijos izplatās pat naids pret kristīgo reliģiju – atzina pāvests. Taču kļūst skaidrs, ka, ja relatīvismu pieņem par demokrātijas sastāvdaļas būtisku elementu, tad pastāv risks atmest reliģijas lomu sabiedrībā. Taču šāda pieeja izraisa konfrontāciju un šķelšanos, iedragā mieru un noved strupceļā. Tāpēc svarīgi nospraust pozitīva un atvērta laiciskuma ceļu, kas balstītos uz pareizu laicīgās un garīgās kārtības autonomiju, veicinātu veselīgu savstarpēju sadarbību un atbildību. Šajā sakarā pāvests izteica cerību, ka Eiropa, veidojot savu nākotni, vienmēr ņems vērā savu kristīgo identitāti. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, tās priekšā pavērās jauns integrācijas procesa posms. Dokuments paredz, ka Eiropas Savienība saglabā ar Baznīcām „atklātu, transparentu un pastāvīgu” dialogu.

Uzrunas turpinājumā Benedikts XVI atgādināja, ka ar radības aizsardzību saistītajiem izaicinājumiem varam atbildēt tikai ar starptautisku solidaritāti. „Domāju par dabas katastrofām, kas pagājušajā gadā sēja nāvi, ciešanas un postījumus Filipīnās, Vjetnamā, Laosā, Kambodžā un Taivānas salā”, viņš sacīja. „Kā lai nepieminam arī Indonēziju un mums tuvo Abruco reģionu, ko skāra postošās zemestrīces? Šādu notikumu priekšā nekad nedrīkst pietrūkt nesavtīga atbalsta, jo Dieva radību dzīvība tiek likta uz spēles. Taču līdzās solidaritātei, lai aizsargātu radību, ir vajadzīga arī saskaņa starp valstīm un stabilitāte.

Benedikts XVI atgādināja, ka izceļoties nesaskaņām un naidam, neatlaidīgi jāiet konstruktīva dialoga ceļš. Tikai tā var saglabāt mieru. To var redzēt, piemēram, Argentīnas un Čīles attiecībās. Pirms 25 gadiem, ar Svētā Krēsla starpniecību, tika panākts Miera un draudzības līgums. Šajā sakarā pāvests pauda prieku par šobrīd notiekošo tuvināšanos starp Kolumbiju un Ekvadoru, kā arī panākto vienošanos robežu jautājumā starp Horvātiju un Slovēniju. Svētais tēvs pauda gandarījumu par Armēnijas un Turcijas diplomātisko tuvināšanos, kā arī izteica cerību, ka pateicoties dialogam, uzlabosies attiecības starp visām Dienvidkaukāza zemēm.

Sava svētceļojuma laikā pa Svēto Zemi apustuļa Pētera pēctecis aicināja uz steidzamu dialogu izraēliešu un palestīniešu starpā, un abu pušu tiesību ievērošanu. Vēlreiz paceļu savu balsi – viņš pasvītroja, uzrunājot diplomātus – lai visā pasaulē tiktu atzītas Izraēlas valsts pastāvēšanas tiesības, miers un drošība, kā arī, lai tiktu atzītas palestīniešu tautas tiesības uz suverēnu un neatkarīgu zemi, cilvēka cienīgu dzīvi un pārvietošanās brīvību. Benedikts XVI vērsās pie visiem ar lūgumu pēc atbalsta, lai tiktu aizsargāta Jeruzalemes identitāte, tās sakrālais raksturs, kultūras un reliģiskais mantojums, kura vērtība ir universāla. Pāvests runāja arī par miera veicināšanas nepieciešamību Irākā, Pakistānā, Irānā, Libānā, Hondurasā, Gvinejā un Madagaskarā. Noslēgumā atgādināja, ka slāpes pēc pestīšanas mīt katra cilvēka sirdī un tās var piepildīt vienīgi Kristus.

Šobrīd Svētajam Krēslam ir diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm, kā arī ar Eiropas Savienību un Neatkarīgo Maltas Bruņinieku ordeni. Pēdējā laikā sakari nodibināti arī ar Melnkalni, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Botsvānas Republiku un Krievijas Federāciju. Ar pēdējo iepriekš bija speciālas valstiskas attiecības. Svētajam Krēslam ir pastāvīgie novērotāji ANO, FAO, UNESCO un citās starptautiskajās organizācijās. Savukārt ar Ķīnas Tautas Republiku, Afganistānu, Saūda Arābiju, Butānu, Ziemeļkoreju un dažām citām Āzijas un Āfrikas zemēm šobrīd Svētajam Krēslam nepastāv diplomātiskās attiecības. Apmēram 80 valstu pilnvaroties vēstnieki pie Svētā Krēsla rezidē Romā, pārējie – citās Eiropas zemēs. Nesen akreditētais Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Einars Semanis rezidē Varšavā, jo ir pilnvarotais vēstnieks Polijā.

J. Evertovskis / VR