Pāvesta pārdomas par pirmo mocekli un diakonu sv. Stefanu

Dieva Dēla atnākšana pasaulē bija sākums jaunajai mīlestības civilizācijai – norādīja Benedikts XVI. Svētā Stefana liturģiskajos svētkos, 26. decembrī, pāvests vadīja mariānisko lūgšanu „Kunga eņģelis”. Uzrunājot Vatikāna bazilikas laukumā sanākušos svētceļniekus, Svētais tēvs atgādināja, ka Kristus atnestā mīlestība ir pārāka par ļaunumu un vardarbību, tā izlīdzina mūrus starp cilvēkiem un padara tos par brāļiem – lielās Dieva saimes locekļiem.

Svētais Stefans piederēja Jeruzalemes kristiešu draudzei apustuļu laikā. Mācekļu skaitam pieaugot, septiņi no viņu vidus ar roku uzlikšanu tika apustuļu iesvētīti par diakoniem, lai palīdzētu sludināšanā, kalpošanā un žēlsirdības darbos. Starp šiem diakoniem bija arī Stefans. Viņš ir pirmais, kas apliecināja savu ticību Kristum, pieņemot mocekļa nāvi. Tas notika ap 33. gadu. Dieva spēka stiprināts, nāves brīdī lūdzās par saviem slepkavām: „Kungs, neieskaiti viņiem šo grēku”. Benedikts XVI norādīja, ka pirmā mocekļa piemērs palīdz mums labāk izprast Kristus dzimšanas svētku noslēpuma nozīmi.

Silītē gulošais Bērns ir patiešām par cilvēku kļuvušais Dieva Dēls, kurš aicina arī mūs būt drosmīgiem Evaņģēlija lieciniekiem. Stefans, Svētā Gara piepildīts, nenobijās atdot savu dzīvību, jo mīlēja Kungu. Mirstot viņš piedeva saviem slepkavām tāpat kā to darīja Kristus. Viņš palīdz mums atklāt, ka ar Jēzus atnākšanu pasaulē sākas jauna – mīlestības civilizācija. Mīlestība nepadodas ļaunumam un vardarbībai.

Stefans ir ne tikai pirmais moceklis, bet arī pirmais diakons Baznīcā – atgādināja Benedikts XVI. Kristus mīlestības dēļ viņš kalpoja nabagiem, tādējādi pakāpeniski aizvien vairāk vienojās ar Kristu un sekoja Viņam līdz pilnīgai sevis atdevei. „Stefana tāpat kā citu kristīgo mocekļu liecība, parāda bieži vien izklaidīgajiem un apjukušajiem mūsdienu cilvēkiem, kam var uzticēties, lai dzīvei piešķirtu jēgu”, sacīja pāvests. „Moceklis ir tas, kurš mirst ar drošu pārliecību, ka Dievs viņu mīl, un zina, ka ir izvēlējies labāko daļu”.

Pilnībā līdzinoties Kristum Viņa nāvē, moceklis apzinās, ka arī viņa nāve kalpos par dzīvības asnu un nesīs pasaulei miera un cerības augļus. Svētā Stefana liturģiskie svētki atgādina mums arī par tiem daudzajiem kristiešiem visā pasaulē, kuri, savas ticības dēļ, ir padoti pārbaudījumiem un ciešanām. Pāvests mudināja klātesošos lūgties par vajātajiem ticības brāļiem un būt uzticīgiem savam kristieša aicinājumam, centrālo vietu dzīvē ierādot Jēzum Kristum.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests sveica svētceļniekus franču, angļu, vācu, spāņu, poļu un itāliešu valodā. Vācu ticīgajiem atgādināja, ka no ciešanām nav pasargāta neviena kristieša dzīve. Tāpat kā moceklis Stefans dalījās sava Kunga liktenī, tāpat arī ticīgie spiesti piedzīvot dažādus pārbaudījumus, ciešanas un reizēm atdod savu dzīvību par Kristu. Spāņu valodā runājošos Benedikts XVI mudināja lūgties, lai Baznīcā nekad nepietrūktu gudru, drosmīgu un pazemīgu vīriešu un sieviešu – pestīšanas Evaņģēlija liecinieku, lai tādējādi ar mīlestības spēku un patiesības gaismu tiktu veidota aizvien brālīgāka, taisnīgāka un mierīgāka sabiedrība. Poļu ticīgajiem pāvests paskaidroja, ka Stefanu aizveda līdz moceklībai gudrība, kuras avots ir ticība, un drosme, kas dzimst no mīlestības. Pāvests novēlēja, lai arī mums savā ikdienas dzīvē pietiktu gudrības un drosmes, ticības un mīlestības, kas reiz sasniegs piepildījumu augšāmcelšanās godībā.

J. Evertovskis / VR