Kanonizācijas lietu kongregācijai - 40

Sakarā ar Kanonizācijas lietu kongregācijas dibināšanas atceres 40. gadadienu, Benedikts XVI pieņēma audiencē tās prefektu, arhib. Andželo Amato, sekretāru, kardinālus, bīskapus, priesterus, reliģisko ordeņu locekļus un lajus, kā arī teologus, relatorus, postulatorus, mediķus un tehniķus – kopumā 150 dikastērija darbā iesaistītās personas. Uzrunā pāvests atgādināja, ka svētie ir Baznīcas un visas sabiedrības tagadne un nākotne. Viņi ir tie, kuri pilnībā īstenojuši šo „caritas in veritate” (mīlestību patiesībā), kas ir kristīgās dzīves virsotne. Svētie izstaro pasaulei paša Kristus gaismu. Svētais tēvs dažos vārdos pieskārās Kanonizācijas lietu kongregācijas vēsturei, svēto godināšanas nozīmei, diviem būtiskiem svētuma aspektiem un galvenajiem etapiem, kas ved līdz kanonizācijai.

Kanonizācijas lietu kongregācijas, kas sākotnēji tika saukta par Ritu kongregāciju, veidošanu iesāka pāvesti Siksts V, Urbāns VIII un Benedikts XIV. To nodibināja pāvests Pāvils VI 1969. gadā. Benedikts XVI apliecināja, ka visus šos gadus institūcija sniedz nozīmīgu ieguldījumu evaņģelizācijas darbā. Godinot kādu svēto, Baznīca atklāj cilvēcei Evaņģēlija spēku, kā arī ar prieku apliecina, ka Kristus ar savu klātbūtni pasaulē patiešām pārveido cilvēka dzīvi un dāvā visiem pestīšanu. Tāpēc katra beatifikācija un katra kanonizācija ir spēcīgs pamudinājums kristiešiem ar entuziasmu neatlaidīgi sekot Kristum, tiekties sasniegt kristīgās dzīves un mīlestības pilnību. Šāds skatījums palīdz mums apzināties Kanonizācijas lietu kongregācijas darba lielo nozīmi – norādīja pāvests.

Runājot par svētajiem, Benedikts XVI pasvītroja divus nozīmīgus viņu dzīvi raksturojošus aspektus – attiecības ar Kungu un nemitīga tiekšanās pēc garīgās pilnības. Svēto attiecības ar Kungu nekad nav garlaicīgas. Pat ejot pa tradicionālajiem ceļiem, šajās attiecībās vienmēr atrodam kaut ko jaunu, vitālu un oriģinālu. Svētie dzīvo nemitīgā saiknē ar Kungu, kas piešķir vērtību ikvienai viņu ārējai darbībai. Viņi nepazīst mērenību, nemitīgi tiecas pēc evaņģēliskās pilnības un beznosacījumu piederības Kristum.

Kanonizācijas process saistīts ar vairākiem etapiem – paskaidroja pāvests. Vispirms tiek atzīta Dieva kalpa praktizēto tikumu varonība un ar viņa starpniecību veiktā brīnuma autentiskums. Pēc tam viņš tiek stādīts priekšā kā kristīgās dzīves paraugs. Līdz ar beatifikāciju, ticīgie var godināt svētīgo vietējā Baznīcā vai reliģiskā kopienā, savukārt, pēc kanonizācijas – svēto godina visa universālā Baznīca. Svētais tēvs pasvītroja, ka visā šajā procesā vajadzīga liela „pedagoģiskā gudrība”. Beatifikācija un kanonizācija ir rūpīga un ilga procesa gala iznākums. Dažreiz paiet gadu desmiti un pat simti līdz kāda persona tiek pasludināta par svētu.

Benedikts XVI atgādināja, ka svētie ar savu liecību izgaismo un atklāj mums aizvien jaunus Evaņģēlija vēsts aspektus. Viņos atspīd paša Kristus attēls. Šobrīd gatavojamies Kristus Dzimšanas svētkiem, kad pilnībā atklājas cilvēka cieņa. Katra cilvēka aicinājums – kļūt par Dieva bērnu. Šī personas cieņa skaidri īstenojas svēto pieredzē konkrētos vēstures apstākļos, konkrētas personas temperamentā, viņas brīvā un atbildīgā izvēlē, un pārdabiskajās dāvanās. Svēto pulks ir ļoti liels. Viņu piemēra pamudināti, arī mēs esam aicināti steigties pretī Kungam un ar prieku pieņemt Viņu savā dzīvē.

J. Evertovskis / VR