Vispārējā audience: pāvests mudina valdības aizstāvēt savu pilsoņu personas cieņu

Ar lielu entuziasmu, dziesmām un aplausiem ticīgie Pāvila VI zālē, Vatikānā, ko jau rotā skaista Ziemassvētku egle, trešdienas rītā sagaidīja Benediktu XVI. Vispārējā audiencē piedalījās apmēram deviņi tūkstoši svētceļnieku. Klātesošo vidū šoreiz bija daudz jauniešu. Skaitliski lielākā grupa pārstāvēja „Kristus leģionāru” apvienību. „Lai sociālā un politiskā darbība nekad netiktu šķirtas no patiesības par cilvēku”, sacīja pāvests, atgādinot, ka pastāv objektīva un nemainīga patiesība. Tā ir prātam pieejama, un attiecas uz mūsu praktisko darbību. Laicīgajai un reliģiskajai vadībai pienākas smelt iedvesmu no šīs patiesības, lai veicinātu kopējo labumu.

Turpinot smelties no Viduslaiku kristīgās kultūras dārgumu krātuves, Benedikts XVI 16. decembra katehēzes mācībā runāja par 12. gadsimta filozofu un teologu, bīsk. Džonu no Salisbūras. Dzimis Anglijā, apmeklēja sava laika izcilākās skolas, tai skaitā – mācījās Parīzē un Šartrā. Pēdējā pie katedrāles atradās viena no nozīmīgākajām Viduslaiku skolām. Būdams Kenterberijas klēra loceklis, ieguvis plašas zināšanas un apveltīts ar izcilām diplomātiskām spējām, Džons uzticīgi kalpoja sekretāra amatā arhibīskapiem un piedalījās konfliktu risināšanā starp laicīgo varu un Baznīcu. Bīsk. Tomu Beketu pavadīja trimdā uz Franciju. Dzīves novakarē, 1176. gadā, Džons tika nominēts par Šartras bīskapu, kur kalpoja līdz savai nāvei 1180. gadā.

Audiences laikā Benedikts XVI norādīja uz diviem galvenajiem šī ievērojamā teologa darbiem: „Metalogicon” (Aizstāvot loģiku) un „Policraticus” (Valdības vīrs). Džons aizstāv un cildina kultūru. Runā par saikni starp daiļrunību un gudrību. Pāvests paskaidroja, ka tā laika autora pieminētā „daiļrunība” mūsdienās ir spēja komunicēties ar aizvien izkoptākiem instrumentiem, un tā ir ļoti izplatīta. Tāpēc Džona mācība šodien ir aktuāla. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk sastopamies ar steidzamu nepieciešamību, lai vēsts, ko izplatām, būtu piepildīta ar gudrību, lai tā būtu saturiska. Vēstij, ko nododam citiem, jābūt patiesības, labestības un skaistuma iedvesmotai – pasvītroja pāvests. Viņš atgādināja, ka tā ir liela atbildība, kas saista sevišķi visus tos, kuri darbojas kultūras, sociālās komunikācijas un mediju laukā. Šīs jomas ir ļoti nozīmīgas priekš Evaņģēlija sludināšanas.

Bez tam, Džons no Salisbūras māca, ka pastāv objektīva un nemainīga patiesība, kuras avots ir Dievs. Šī patiesība ir pieejama cilvēka prātam un tā atklāj, kādai jābūt viņa rīcībai praksē. Pāvests paskaidroja, ka viduslaiku autors runā par dabiskajām tiesībām, uz kuru pamata vajadzētu balstīties, veidojot laicīgos likumus, lai tādējādi tiktu veicināts kopējais labums. Džons aizstāv dabisko likumu, pasvītrojot, ka tā prasības saista visus cilvēkus visos laikos. Viņa darbos skartā tēma par saikni starp dabisko likumu un juridisko kārtību joprojām ir aktuāla – norādīja Benedikts XVI. Mūsdienās, īpaši dažās valstīs, manāma šķelšanās starp prātu un brīvību. Prāta uzdevums ir atklāt ar personas cieņu saistītās ētiskās vērtības, bet brīvajai gribai pienākas tās pieņemt un veicināt. „Varbūt Džons mums šodien atgādinātu, ka taisnīgi ir tikai tādi likumi, kuri aizstāv cilvēka dzīvības sakrālo raksturu un nepieļauj abortu un eitanāziju”, sacīja pāvests. Taisnīgi ir tādi likumi, kuri iestājas pret ētiski nepieņemamajiem ģenētiskajiem eksperimentiem, aizstāv laulību starp vīrieti un sievieti, respektē reliģisko brīvību un veicina solidaritāti. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka varam nonākt „relatīvisma diktatūrā” – norādīja Svētais tēvs.

Atsaucoties uz savu encikliku „Caritas in veritate”, pāvests atgādināja, ka jādara visu iespējamo, lai sociālā un politiskā darbība nekad netiktu atrauta no objektīvās patiesības par cilvēku un no viņa personas cieņas. Patiesības un mīlestības avots ir Dievs. Tāpēc svarīgi apzināties, ka cilvēks ir aicināts abas minētās realitātes brīvprātīgi pieņemt. Vispārējās audiences noslēgumā Benedikts XVI apsveica svētceļniekus vairākās valodās, kā arī uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Tuvojoties Kristus Dzimšanas svētkiem, jauniešus mudināja atvēlēt savās sirdīs vietu Jēzum, lai būt par Viņa prieka un miera lieciniekiem.

J. Evertovskis / VR