Pāvests tikās ar Romas labdarības hospitāļa pacientiem

Pāvests apmeklēja Romas labdarības hospitāli Sacro Cuore, kurā uzturas cilvēki, kas sirgst ar dažādām neārstējamām slimībām un ir tuvu savas šīszemes dzīves noslēgumam. Hospitāli 1998. gadā nodibināja svētā Pētera apvienība un Romas fonds – Fondazione Roma. Tā ir privāta struktūra, kas savus pakalpojumus sniedz bez maksas. Šeit strādā ap 150 darbinieku – mediķu, medicīnisko māsu un brāļu, sanitāru un administratīvā personāla locekļu. Viņiem palīdz 30 cilvēku liela brīvprātīgo vienība. Hospitālis sniedz palīdzību arī tiem, kas neuzturas slimnīcā, bet dzīvo mājās. Tas piedāvā sāpju novēršanas terapiju tā dēvētajā „Dienas hospitālī”.

Tiekoties ar labdarības hospitāļa Sacro Cuore slimniekiem un viņu aprūpētājiem, pāvests teica, ka nav viegli izvairīties no krīzes brīžiem, ko slimniekos izsauc smagas slimības. Medicīnas progress bieži vien piedāvā jaunus instrumentus, kas ir nepieciešami, lai stātos pretim šim izaicinājumam, vismaz tam, kas attiecas uz fizisko aspektu. Taču, ne visas slimības ir iespējams atvieglot, tāpēc slimnīcās un sanitārajās struktūrās visā pasaulē, diemžēl, ir spiesti atrasties ne mazums to mūsu brāļu un māsu, kuru slimības nav iespējams ārstēt.

Pāvests atzīmēja, ka šodien dominējošā mentalitāte šos cilvēkus cenšas atstumt, uzskatot tos par problēmu un par nastu pārējai sabiedrībai. Taču tie, kam piemīt cilvēciskās cieņas izpratne, apzinās, ka viņi ir jāciena un jāatbalsta viņu ciešanās, kas ir saistītas ar smago veselības stāvokli. Tāpēc šodien sanitārās aprūpes jomā tiek izmantota paliatīvā aprūpe, kuras mērķis ir atvieglot fiziskās ciešanas un palīdzēt nespējniekiem dzīvot saskaņā ar viņu cilvēcisko cieņu. „Tomēr, līdzās nepieciešamajai klīniskajai aprūpei, slimniekiem ir jāizrāda konkrēti mīlestības, kristīgās tuvības, solidaritātes, mierinājuma un iedrošinājuma žesti,” norādīja pāvests. Viņš izteica atzinību Romas labdarības mītnei par to, ka minētie žesti tajā tiek īstenoti praksē, ka hospitālis ir atvērts pret slimniekiem un viņu tuviniekiem, un darbojas saskaņā ar to, ko māca Baznīca, kas gadsimtu gaitā ir bijusi kā mīloša māte pret tiem, kas cieš miesā un garā.

Vēršoties pie slimniekiem un viņu tuviniekiem, ar kuriem pirms kopējās pulcēšanās pāvests bija ticies individuālā kārtā, viņš atzīmēja, ka pamanījis viņu acīs ticību un spēku, kas kalpo par atbalstu ciešanās. „Esmu nācis, lai katram no jums sniegtu konkrētu tuvības un mīlestības liecību,” teica Benedikts XVI. Viņš apliecināja, ka lūdzas par viņiem. Svētais tēvs aicināja meklēt atbalstu un mierinājumu Jēzū, lai nekad nezaudētu uzticību un cerību. „Jūsu slimība ir sāpīgs un vienreizējs pārbaudījums, taču iepretim Dieva noslēpumam, kas uzņēmās mūsu mirstīgo miesu, šis pārbaudījums iegūst savu jēgu, un kļūst par dāvanu un svētdarīšanas iespēju,” teica Benedikts XVI. Viņš aicināja: „Kad ciešanas un neērtības pieņemas spēkā, atcerieties, ka Kristus jūs pievelk savam krustam, jo caur jums vēlas uzrunāt tos, kas ir nomaldījušies no dzīves ceļa un aizvērušies savā egoismā, dzīvo grēkā un ir tālu no Dieva. Jūsu veselības stāvoklis liecina, ka patiesā dzīve nav šeit, bet pie Dieva, kur katrs no mums atradīs savu prieku, ja būs pazemīgi spēris savus soļus vispatiesākā cilvēka – Jēzus no Nācaretes, Skolotāja un Kunga pēdās.

Benedikts XVI pakavējās pārdomās par pašreizējo liturģisko laiku. „Adventa laiks, kurā esam iegrimuši, runā par Dieva atnākšanu un aicina sagatavot Viņam ceļu. Ticības gaismā ciešanās un slimībā varam atpazīt īpašu Adventa pieredzi, Dieva atnākšanu, kas noslēpumainā veidā nāk pretim, lai atbrīvotu no vientulības un no bezjēdzības, un pārveidotu sāpes satikšanās brīdī ar Viņu, cerību un pestīšanu,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka Ziemassvētki, kuriem gatavojamies, dāvā iespēju kontemplēt Bērnu Jēzu, patieso gaismu, kas nāk šai pasaulē, lai izrādītu „Dieva žēlastību, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem” (Tit 2,11).

Atvadoties no slimniekiem un viņu kopējiem, pāvests deva savu apustulisko svētību un novēlēja viņus Jēzus Mātes Marijas mātišķajai aizbildniecībai, kuru kristīgā tauta piesauc arī kā Salus infirmorum – Slimnieku veselību.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio