Vispārējā audience: Dieva labestība, ļaunuma noslēpums un uzticība apustuļa Pētera pēctecim

„Dievs ir ļoti labs, Viņš grib tikai labu. Ļaunuma cēlonis meklējams cilvēkā – nepareizā brīvības izmantošanā”, norādīja Benedikts XVI katehēzes mācībā. Vispārējā audience notika Pāvila VI zālē Vatikānā. No Viduslaiku kristīgās kultūras mantojuma krātuves šorīt pāvests piedāvāja iepazīties ar ievērojamu 12. gadsimta teologu, benediktīniešu klostera mūku un abatu, Rupertu no Doitcas. Viņš ir atstājis plašu bagātīgu teoloģisko rakstu klāstu, kas joprojām šodien izraisa dzīvu interesi. Viņa mācībā centrālo vietu ieņem Kristus.

Ruperts dzimis 1075. gadā Lježā, tagadējā Beļģijas teritorijā. Kā jau tajā laikā bija ierasts, agrā bērnībā tika nodots audzināšanā klosterī. Svētā Laurencija benediktīniešu kopienā viņš saņēma rūpīgu un teicamu formāciju. Būdams vēl bērns, iemīlēja klosterdzīvi un jau ļoti agri izcēlās ar savu pilnīgo paklausību Baznīcai. Laikā, kurā viņš dzīvoja, notika karstas politiskas un teoloģiskas diskusijas, kā arī nereti pat izcēlās konflikti starp laicīgo varu un Baznīcu. Jaunais mūks vienmēr apliecināja lielu uzticību Svētā Pētera pēctecim. Līdz ar to, 1120. gadā viņš tika nominēts par klostera abatu Doitcā, kas atradās netālu no Ķelnes. Šajā klosterī viņš dzīvoja līdz savai nāvei 1129. gadā.

Benedikts XVI paskaidroja, ka Ruperts īpaši izcēlās ar morālo taisnīgumu un paklausību pāvestam. Mūks apliecināja, ka strīdu gadījumos visdrošāk ir balstīties uz Svētā Pētera pēcteci. Tas garantē uzticību svētajai mācībai un nodrošina mieru un iekšējo brīvību. Bez tam, Ruperts māca, ka zem Maizes zīmēm Euharistijā klātesošais Jēzus ir tas pats iemiesotais Dieva Vārds. Pieskaroties paradoksālajam jautājumam par to, kā savienot Dieva labestību un visvarenību ar ļaunuma eksistenci, Ruperts atgādina, ka Dievs patiešām ir visaugstākais Labums un grib visiem tikai labu. Viņš ir pacietīgs un labs arī pret grēciniekiem. Taču ļaunuma cēloni jāmeklē pašā cilvēkā, proti, nepareizā brīvības izmantošanā. Šī teologa mācībā centrālo vietu ieņem Kristus. Viņš uzskatīja, ka Vārda iemiesošanos nenoteica cilvēka krišana grēkā. Dievs to bija paredzējis jau kopš mūžības, lai tādējādi radība pagodinātu un mīlētu Dievu kā viena ģimene ap Kristu. Ar savu mācību par Vissvētākās Jaunavas Marijas cieņu un privilēģijām, Ruperts atstāja iespaidu arī uz vēlāko laiku teoloģiskajiem autoriem un pat Vatikāna II koncilu.

Pāvests norādīja, ka šis 12. gadsimta dedzīgais teologs kalpo par paraugu arī mūsdienu teologiem. Viņš prata lieliski savienot ticības noslēpumu racionālo pētniecību ar lūgšanu un kontemplāciju. Pēdējā ir neatņemams Dieva iepazīšanas nosacījums. Vispārējās audiences noslēgumā Benedikts XVI apsveica svētceļniekus vairākās valodās, kā arī uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Jauniešus aicināja ar tīru sirdi sekot Vissvētākās Jaunavas Marijas paraugam un būt par instrumentu Dieva rokās. Tāpat kā Marijas, tā arī mūsu dzīvē Dievs grib darīt „lielas lietas”. Tā kā šī gada decembrī aprit 10 gadi kopš darbojas Francijas Katoļu Televīzijas kanāls (KTO), tā veidotājus pāvests mudināja būt uzticīgiem savai misijai, atspoguļojot daudzējādās kristiešu aktivitātes Baznīcā un sabiedrībā. Televīzijas programmām jāparāda autentisku kristīgās ticības un Baznīcas dzīves Francijā un pasaulē attēlu – pasvītroja Svētais tēvs.

J. Evertovskis / VR