8. decembrī – Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkos, pāvests Benedikts XVI
apmeklēs Spānijas laukumu, kur atrodas mariānisks piemineklis – augsta kolonna ar
Jaunavas Marijas statuju galā. Šis piemineklis uzcelts, lai atcerētos Jaunavas Marijas
Bezvainīgās ieņemšanas dogmu, ko 1854. gada 8. decembrī pasludināja pāvests Pijs IX.
Tālaika laikraksti par pāvesta lēmumu informēja: „Romas pontifs ir licis uzcelt marmora
kolonnu Spānijas laukumā, Propaganda Fide kolēģijas priekšā. Tās augšā atradīsies
bronzas statuja, kurā attēlota Jaunava Marija. Statujas autors ir Luidži Poletti,
kas vada arhitektūras katedru svētā Lūkas akadēmijā”.
Statuju kolonnas galā
uzslēja 200 ugunsdzēsēji. Viņi Dievmātei uzdāvināja arī ziedu vainagu, ko piestiprināja
statujas augšā. Pijs IX pieminekli iesvētīja 1857. gada 8. decembrī.
Ugunsdzēsēju
lēmums dāvināt ziedu vainagu, vēlāk kļuva par tradīciju. Turpmāk tā izvērtās par visu
Romas iedzīvotāju simbolisku dāvanu Dievmātei. Atbildību par vainaga novietošanu vispirms
uzņēmās svētā Andreja Fratte draudze, bet sākot ar 1938. gadu – par to sāka rūpēties
Pontifikālā Bezvainīgās akadēmija. Tā, gadu gaitā, pie pieminekļa 8. decembra pēcpusdienā
pulcējas ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī daudzi reliģisko ordeņu un kongregāciju locekļi,
semināristi un katoļu laji, kā arī Romas pilsētas apmeklētāji. Bez tam, tie ir svētki
arī dažādām darba organizācijām, tai skaitā ATAC kompānijas sabiedrisko autobusu šoferiem.
1953.
gada 8. decembrī, sākoties mariāniskajam gadam, Dieva kalps Pijs XII personīgi devās
nolikt ziedu vainagu Jaunavas Marijas statujas priekšā. Viņa piemēram, mēnesi pēc
savas ievēlēšanas par pāvestu, sekoja arī svētīgais Jānis XXIII. Pēc Jāņa XXIII, ik
gadus 8. decembrī pieminekli Spānijas laukumā apmeklēja arī Pāvils VI, Jānis Pāvils
II un tagad – Benedikts XVI. Vizītei pie pieminekļa dažreiz ir sekojušas arī Svētās
Mises svinības Marijas Lielākajā, vai XII apustuļu bazilikās.