Decembrī Benedikts XVI aicina lūgties: Lai bērni tiktu cienīti un mīlēti, un lai
viņi nekad nekļūtu par dažādu paverdzinājumu upuriem.
Vēstījumā 96. Pasaules
Migrantu un bēgļu dienā, kas tiks atzīmēta 2010. gada 17. janvārī, pāvests runā par
bērnu tiesību ievērošanu. Migrantu, bēgļu, kā arī cilvēku tirdzniecības upuru vidū
šodien nereti sastopam, diemžēl, arī bērnus un pusaudžus. Bērnu tiesību konvencijā
ir skaidri aizstāvētas mazgadīgo tiesības, taču īstenībā šīs normas ne vienmēr tiek
īstenotas. Daudzi mazgadīgie tiek atstāti novārtā un pakļauti ļaunprātīgas izmantošanas
riskam. Šāda fenomena priekšā nav iespējams klusēt. Visiem bērniem pienākas tiesības
būt cienītiem un mīlētiem. Jau Jānis Pāvils II stingri iestājās dramatiskajās situācijās
nonākušo bērnu labā. Benedikts XVI pasvītro, ka bērniem ir vajadzīga tāda sociālā
vide, kas veicinātu viņu fizisko, garīgo, morālo un kultūras attīstību. Nekad nedrīkstam
aizmirst, ka bērnība un pusaudža gadi ir būtisks posms cilvēka attīstības procesā.
Tāpēc svarīgi, lai ikvienam bērnam tiktu dota iespēja apmeklēt skolu un vēlāk iekļauties
darba pasaulē.
Tā kā šogad aprit 20. gadadiena kopš pieņemta ANO Konvencija
par bērnu tiesībām, vispārējās audiences laikā 18. novembrī Benedikts XVI vērsās pie
starptautiskās kopienas ar aicinājumu dubultot centienus bērnu aizsardzības jomā.
Viņš apliecināja savu garīgo vienotību ar visiem, kuri cieš vardarbību, slimības,
badu, piedzīvo kara briesmas un tiek ļaunprātīgi izmantoti, mudināja pievienoties
viņam lūgšanā par visām neaizsargātajām būtnēm, kā arī izteica speciālu aicinājumu
ar lielāku neatlaidību risināt bērnu dramatiskās problēmas. Pāvests piebilda, ka visi
esam aicināti rūpēties, lai tiktu atzītas bērnu tiesības un aizvien vairāk respektēta
viņu personas cieņa.
Misiju nodomā Baznīca lūdzas: Lai Kristus Dzimšanas
svētkos visas pasaules tautas Iemiesotajā Vārdā saskatītu gaismu, kas apgaismo ikvienu
cilvēku, un lai valstis atvērtu durvis Kristum, pasaules Pestītājam.
Bez
ticības Ziemassvētki ir garīgi tukši un dzīve zaudē gaismu – atgādināja Benedikts
XVI vispārējās audiences laikā īsi pirms Kristus Dzimšanas svētkiem 2007. gadā. Šodien
ticība un cerība aizvien vairāk attālinās no privātās un publiskās dzīves realitātes.
Pasaulē valda haoss un vardarbība. To redzam katru dienu. Ja patiesības gaisma izdziest,
dzīve kļūst tumša un zaudē savu īsto nozīmi. Ja neticam, ka Dievs ir tapis cilvēks,
tad kāda jēga ir svinēt Ziemassvētkus? Pāvests pasvītroja, ka mums jāsāk dzīvot saskaņā
ar Dieva – taisnīgā Tiesneša mācību, īstenojot taisnības kritērijus savā dzīvē. Mēs
visi tiecamies pēc taisnības. Gribam, lai taisnība valdītu gan mūsu ģimenēs un pilsētas
kvartālos, gan arī valstī un visā pasaulē. Ziemassvētki ir laiks, kas Jēzus ienāk
mūsdienu pasaulē, dāvā tai taisnību un gaismu.
Tikai Kristus ar savu gaismu
var atnest cilvēkiem īstu mieru – atgādināja Svētais tēvs vienā no „Urbi et orbi”
vēstījumiem. Tādēļ katrs esam aicināti pieņemt šo gaismu, pieņemt Dievu, kurš Betlēmē
kļuva cilvēks. Kad Betlēmes silītē piedzima Jēzus, pār zemi atspīdēja „liela gaisma".
Lai atpazītu šo gaismu ir nepieciešama ticība un pazemība. Bez tam, esam aicināti
apzināties, ka Ziemassvētku noslēpums ir būtiski saistīts ar mīlestību. Kristus atnāca,
lai atdotu pats sevi un sniegtu visiem cilvēkiem drošu pestīšanas cerību. Tāpēc arī
ticīgie, Kristus gaismas un prieka piepildīti, ir aicināti dot šīs dāvanas tālāk citiem.