Vizītē pie pāvesta Krievijas Federācijas prezidents D. Medvedevs

Benedikts XVI 3. decembra pievakarē pieņēma audiencē Krievijas Federācijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. Saruna ilga 30 minūtes. Tās laikā abas puses pauda gandarījumu par šobrīd pastāvošajām sirsnīgajām savstarpējām attiecībām, kā arī tika nolemts izveidot pilnus diplomātiskos sakarus starp Svēto Krēslu un Krievijas Federāciju. Pēc domu apmaiņas par starptautisko ekonomisko un politisko stāvokli enciklikas „Caritas in veritate” gaismā, pāvests un Krievijas prezidents pievērsās šī brīža situācijai drošības un miera jomā. Pēc tam tika runāts par kultūras un sociālajām tēmām, tai skaitā, ģimenes vērtību un ticīgo ieguldījumu Krievijas sabiedrības dzīvē.

Dmitirijs Medvedevs Benediktam XVI atveda dāvanā daiļamatnieku darinātu lādi ar Sv. Vasīlija katedrāles attēlu, kas rotā Sarkano Laukumu, Maskavā, un Pareizticīgo Enciklopēdijas 22 sējumus, kas līdz šim pietrūka Vatikāna kolekcijā. Savukārt, pāvests Krievijas prezidentam uzdāvināja pontifikālo medaļu, Lorenzo Bernīni litogrāfiju ar Svētā Pētera bazilikas 17. gadsimta fasādes attēlu un savas sociālās enciklikas „Caritas in veritate” pirmo eksemplāru krievu valodā. Pirms sarunas ar Svēto tēvu Krievijas Federācijas prezidents tikās ar Vatikāna valsts sekretāru kard. Tarčisio Bertone un ārlietu nodaļas vadītāju arhib. Dominiku Mamberti.

Lai gan šī jau bija Dmitrija Medvedeva trešā vizīte Itālijā, tikšanās ar Benediktu XVI notika pirmo reizi. Viņš ir trešais Krievijas prezidents, kurš tiekas ar pāvestu. 1998. gadā Jānis Pāvils II pieņēma audiencē Borisu Jeļcinu, bet 2000. un 2003. gadā – Vladimiru Putinu, kurš vēl vienu reizi – 2007. gadā atkal ieradās Vatikānā, lai tiktos jau ar Benediktu XVI.

Dmitrijs Medvedevs dzimis 1965. gada 14. septembrī Ļeņingradā. Ieguvis doktora grādu juridiskajās zinātnēs. Prezidenta amatā stājās 2008. gada 7. maijā, pēc Vladimira Putina, kurš vadīja valsti iepriekšējos 8 gadus. Krievijas Federācijā ir 142 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 98 miljoni apdzīvo Eiropas daļu, bet 43 miljoni – Āzijas apgabalus. Teritorijas ziņā tā ir lielākā valsts pasaulē. Taču iedzīvotāju skaita ziņā Krievija ieņem devīto vietu. Katoļticīgo skaits Krievijā ir gandrīz viens miljons. Baznīcas struktūras sastāvā ir viena arhidiecēze un trīs diecēzes ar bīskapa sēdekli Saratovā, Irkutskā un Novosibirskā, kā arī divas apustuliskās prefektūras un bizantiešu rita eparhija. Krievijas Katoļu Bīskapu konferenci vada Maskavas arhib. Paolo Pecci. Kopumā ir 5 bīskapi. Ticīgos 402 draudzēs apkalpo 336 katoļu priesteri. Krievijā dominējošā reliģija ir pareizticība. Neskatoties uz to, ka daudzi nav aktīvi kristieši, turklāt, ievērojama daļa sevi dēvē par neticīgajiem, tomēr Baznīca lielā mērā tiek cienīta, jo arī pēdējie tajā saskata Krievijas mantojuma un kultūras simbolu.

J. Evertovskis / VR