Benedikts XVI: Cilvēku dara laimīgu tikai mīlestība

„Cik gan lielas izmaiņas piedzīvotu pasaule, ja šodienas ģimenes, draudzes un kopienas veidotu attiecības pēc Dievišķo Personu dzīves parauga”, sacīja Benedikts XVI. Katehēzes mācībā pāvests turpināja jau iepriekš iesākto tēmu par Viduslaiku kristīgo kultūru. Šoreiz pievērsās divu ievērojamu personību – teologu Hugo un Ričarda – mācībai. Abi dzīvoja 12. gadsimtā, bija Svētā Viktora abatijas (Parīzē) locekļi.

Hugo daudz pētīja attiecības starp ticību un prātu, starp laicīgo zinātni un teoloģiju. Viņš uzskatīja, ka zinātnēm piemīt liela nozīme un vērtība. Tāpēc svarīgs ir to progress, lai paplašinātos cilvēka zināšanas, un tādējādi tiktu piepildīta viņa dziļākā vēlme iepazīt patiesību. Lai pazītu Dievu, par pamatu jāņem Viņa paša atklāsme Svētajos Rakstos. Hugo īpašu uzmanību pievērsa Rakstu vēsturiskajai dimensijai. Tos interpretējot un cenšoties uztvert, ko Dievs vēlējās cilvēkiem pavēstīt, šis 12. gadsimta teologs meklēja to nozīmi, kādu autors sava laika un kultūras konkrētajos apstākļos ir gribējis izteikt un ir izteicis. Savā mācībā Hugo pasvītro, no vienas puses, Dieva darbību, kurš nāk, lai cilvēkam dāvātu pestīšanu, no otras – nekad neaizmirst arī cilvēka brīvību un atbildību.

Ričards bija Hugo māceklis. Arī viņš būtisku vērību piegrieza Svēto Rakstu pētīšanai. Teoloģijas izejas punkts ir ticības patiesības, kuru pazīšana tiek padziļināta ar prāta palīdzību. Ričards meklēja Svēto Rakstu alegorisko nozīmi, lai atklātu tajos garīgo pedagoģiju, kuras mērķis ir cilvēka personas briedums un Debesu valstības iemantošana. Savā darbā „De Trinitate” (Par Trīsvienību) Ričards mēģina ieiet Trīsvienīgā Dieva noslēpuma izpratnē, analizējot Mīlestības noslēpumu. Viņš māca, ka Dievs ir Mīlestība. Starp Vissvētākās Trīsvienības Personām notiek mūžīga mīlestības apmaiņa.

Benedikts XVI norādīja, ka mēs esam aicināti veidot savu dzīvi pēc Dievišķo Personu attiecību parauga. Viņš pasvītroja, ka tikai mīlestība dara mūs laimīgus. Mēs dzīvojam, lai mīlētu un tiktu mīlēti. Dievs ir mūsu draugs, taču vienmēr respektē mūsu brīvību. Runājot par sakramentiem, Svētais tēvs norādīja uz trijām to iezīmēm. Sakramenti ir Kristus iestādītas redzamās zīmes, caur kurām saņemam neredzamās žēlastības. Tāpēc liturģisko svinību animatori un, sevišķi, priesteri ir aicināti rūpīgi sagatavot ticīgos to saņemšanai, lai tie patiesi nestu augļus cilvēku dzīvē, būtu par garīgās izaugsmes un prieka avotu.

Vispārējās audiences noslēgumā Benedikts XVI apsveica svētceļniekus poļu, čehu, slovāku, ukraiņu, horvātu un itāliešu valodā. Ukraiņu valodā uzrunāja Pāvila VI zālē klātesošās militārpersonas. Vēršoties pie jauniešiem, slimniekiem un jaunlaulāto pāriem, atgādināja, ka svētdien sāksies Advents, kas ir īpašs laiks. Jaunlaulātajiem novēlēja būt par Mīlestības Gara lieciniekiem.

J. Evertovskis / VR