Pāvests: veikt teoloģiskās diskusijas, lai atklātos patiesība mīlestībā
Teoloģija ir ticības noslēpumu racionāla izpratne. Vienkāršos ticīgos pienākas sargāt
no aizspriedumainām teoloģiskajām interpretācijām, kas varētu apdraudēt viņu ticību
– norādīja Benedikts XVI, uzrunājot Sv. Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos. Vispārējā
audiencē piedalījās vairāk nekā 30 tūks. cilvēku no daudzām valstīm. Katehēzes mācībā
pāvests turpināja pagājušajā trešdienā iesākto tēmu par teoloģijas uzplaukumu Rietumos
12. gadsimtā. Viņš runāja par diviem teoloģijas attīstības dzinējspēkiem, proti, klosteru
un sholastisko teoloģiju. Pirmo pārstāvēja sv. Bernards no Klervo, bet otro Pjērs
Abelards. Taču abi uzlūkoja teoloģiju kā „ticību, kas meklē saprast”.
Bernards
uzsvēra ticības lomu, bet Abelards – prāta lomu. Pirmais mācīja, ka teoloģijas mērķis
ir saiknes ar Dievu padziļināšana. Tādējādi viņš centās apstrīdēt Abelarda pārāk intelektuālo
pieeju. Klosteru teoloģija balstījās uz Svētajiem Rakstiem un Baznīcas tēvu darbiem.
Reliģisko ordeņu locekļi meklēja Dievu lūgšanā un kontemplācijā. Saskaņā ar sv. Bernardu,
ticības patiesību pārdomāšana palīdz cilvēkam labāk iepazīt un vairāk iemīlēt Dievu.
Savukārt, izcilais domātājs un spožais runas vīrs Abelards meklēja harmoniskāku saikni
starp ticību un zinātni. Viņš ar prāta palīdzību tiecās izprast ticību, nonākot arī
galējībās. Dažas viņa idejas, piemēram, par Svēto Trīsvienību, Baznīca atzina par
maldīgām. Tomēr beigu beigās Abelards sniedza lielu ieguldījumu tālākā sholastiskās
teoloģijas attīstībā. Vairāku gadu ilgās asās debates starp Bernardu un Abelardu beidzās
ar izlīgumu. Tas notika pateicoties abu kopējam draugam Pēterim Godājamajam. Abelards
pazemīgi atzina savas kļūdas.
Ko no šīm debatēm varam mācīties mēs? – jautāja
Benedikts XVI. Tās apliecina to, cik noderīgas un nepieciešamas Baznīcā ir veselīgas
teoloģiskās diskusijas – jo sevišķi tad, kad par kādu jautājumu savu gala vārdu vēl
nav pateicis Maģistērijs. Bez tam, šīs debates parāda, cik svarīga ir pazemīga paklausība
Baznīcas autoritātei. Mēģinot skaidrot ticību racionāli, esam aicināti respektēt Atklāsmes
principus. Vienmēr, kad izceļas teoloģiski strīdi vai diskusijas – pasvītroja pāvests
– katram ticīgajam, bet jo sevišķi Maģistērijam, pienākas rūpēties, lai tiktu saglabāta
ticības integritāte. Šādu piemēru mums ir atstājuši sv. Bernards no Klervo un Pjērs
Abelards. Viņi nonāca līdz vienprātībai par to, ka jāsaglabā tīra Baznīcas ticība
un jāpanāk, lai uzvar patiesība mīlestībā. Benedikts XVI atgādināja, ka mūsdienu kultūru
lielā mērā iezīmē ētiskais relatīvisms. Tāpēc jātiecas pēc harmonijas starp „Atklāsmes
arhitektoniskajiem” un „interpretācijas principiem”, ko piedāvā prāts. Stingrs un
drošs atsauces punkts mūsu rīcībā vienmēr ir Maģistērijs, tas ir Baznīcas un pāvestu
mācība.