Pāvesta lūgšanu nodomi novembrim

Novembrī Benedikts XVI aicina lūgties: „Lai visi vīrieši un sievietes pasaulē, jo īpaši tie, kas ir uzņēmušies atbildību politiskajā vai ekonomiskajā jomā, nemitētos rūpēties par radības saglabāšanu”. Tāds ir lūgšanas vispārējais nodoms.

Vides saglabāšana, ilgstošas attīstības veicināšana un īpaša uzmanība pret klimatiskajām izmaiņām ir visas cilvēces rūpju objekts. Neviena nācija vai biznesa sektors nedrīkst neievērot ar ekonomisko un sociālo attīstību saistītās ētiskās prasības – atgādina Benedikts XVI Konstantinopoles ekumeniskajam patriarham Bartolomejam I adresētajā vēstījumā 2007. gada 1. septembrī, sakarā ar Grenlandē notikušo Starptautisko simpoziju „Reliģija, zinātne un vide”. Tā bija jau septītā šāda tikšanās, kurā aktīvu dalību – gan toreiz, gan iepriekšējās reizēs – ņēma arī patriarhs Bartolomejs I. Pāvesta pauda atzinību par patriarha personīgo ieguldījumu vides saglabāšanā. Bartolomeja I rūpes apliecina to, ka zinātnei un reliģijai kopīgiem spēkiem jācenšas saglabāt dabas dāvanas un veicināt atbildības sajūtu to apsaimniekošanā – vēstījumā norāda pāvests. Uz šo Svētā tēva dokumentu atsaucas novembrim veltītā vispārējā lūgšanu nodoma komentētāji.

Zinātniskie pētījumi aizvien vairāk pierāda, ka cilvēka darbība jebkurā zemes malā var radīt iespaidu uz visu pasauli – teikts Benedikta XVI dokumentā. Postījumu nodarīšana videi neattiecas tikai uz kādu noteiktu teritoriju vai tautu. Tie vienmēr nes ļaunumu cilvēku līdzāspastāvēšanai un tādējādi grauj cilvēka cieņu. Bez tam, vides postījumi pārkāpj cilvēku tiesības dzīvot drošā vidē. Cilvēka izraisītās nekārtības, kas ietekmē visu radīto lietu kārtību, īstenībā ir novēršanās no Dieva plāna sekas. Turklāt, attiecības starp cilvēkiem un kopienām izriet no pašu cilvēku attiecībām ar Dievu.

Vēršoties pie ekumeniskā patriarha Bartolomeja I, pāvests atgādina, ka ir jāmeklē aktuālo problēmu globālie risinājumi. Līdzās tam, ka industriālajām valstīm nav morālu tiesību atkārtot pagātnē pieļautās kļūdas, turpinot vides postījumus, ir jāatceras arī, ka šo valstu pienākums ir dalīties ar savām tehnoloģijām un nodrošināt, lai to tirgus neatbalsta prasību pēc tādām precēm, kuru ražošana iedragā vidi. Savstarpējā atkarība starp dažādu nāciju ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm prasa starptautisku solidaritāti, sadarbību un nemitīgus izglītības centienus. Šie ir principi, kurus atbalsta un par kuriem drosmīgi cīnās reliģijas, zinātnes un vides aizsardzības kustība.

Misiju nodomā Baznīca lūdzas: „Lai dažādu reliģiju ticīgie ar dzīves piemēru un brālīgu dialogu skaidri liecinātu, ka Dieva vārds ir miera nesējs”.

2006. gada 4. un 5. septembrī Asīzē divdesmito reizi notika reliģiju vadītāju tikšanās, lai kopīgi lūgtos par mieru pasaulē. Šajā sakarā vēstulē vietējās diecēzes bīskapam Domeniko Sorrentino, Benedikts XVI atgādināja, ka vardarbību nedrīkst saistīt ar reliģiju. Dažādas vardarbības izpausmes, kas notiek reliģijas aizsegā, patiesībā ir saistītas ar ierobežoto kultūras vidi. Reliģiski nobriedis cilvēks apzinās, ka ticība uz Dievu veicina brālību arī cilvēku starpā. Dievs ir visu cilvēku Radītājs un Tēvs, un visi cilvēki ir brāļi. Mūsu attiecības ar Dievu un mīlestība pret tuvāko ir cieši saistīti. To ar savu dzīvi apliecina ne tikai kristieši, bet arī daudzi citu reliģiju ticīgie. Pasaules lielo reliģiju līderu tikšanās Asīzē ir atbilde Jāņa Pāvila II aicinājumam kopīgi lūgties par mieru pasaulē. Lūgšanai ir būtiska nozīme miera veicināšanā. Mēs visi apzināmies, cik grūts ir ceļš uz šo fundamentālo labumu. Miers ir tāda vērtība – norāda Benedikts XVI – kas saistīta ar daudziem elementiem. Lai to veicinātu, centieni kultūras, politiskajā un ekonomiskajā plāksnē, bez šaubām, ir svarīgi. Taču vispirms katram no mums jāmeklē mieru savā sirdī – pasvītro pāvests. Jo tieši no sirds tas izplatās tālāk.

J. Evertovskis / VR