„Nebaidieties būt svēti! Tas ir labākais kalpojums ko varat piedāvāt saviem brāļiem.
Visu svēto svētki aicina mūs priecīgi sekot Jēzum”, teica Benedikts XVI, uzrunājot
aptuveni 40 tūkstošus svētceļnieku, kuri svētdienas pusdienlaikā ieradās Svētā Pētera
laukumā. Pāvests aicināja ticīgos apzināties šo liturģisko svētku dziļo nozīmi un
izdzīvot tos kristīgā garā. „Priesterības gadā ar īpašu cieņu vēlos atcerēties visus
priesterus, gan tos, kurus Baznīca ir pasludinājusi par svētiem, liekot kā piemēru
viņu garīgos tikumus un pastorālo dedzību, gan arī tos – kas ir lielākā daļa – kuri
ir zināmi tikai Kungam”, sacīja Svētais tēvs. „Ikviens no mums ar īpašu mīļumu glabā
atmiņas par kādu no priesteriem, kurš ir palīdzējis augt ticībā un sajust Dieva labestību
un tuvumu.”
Pāvests atgādināja, ka 2. novembrī Baznīca svin Mirušo ticīgo
piemiņas dienu. Izdzīvot šo dienu patiesi kristīgā garā nozīmē raudzīties uz to Lieldienu
noslēpuma gaismā. Kristus ir nomiris un augšāmcēlies, un atvēris mums Tēva mājas durvis
– ieeju dzīvības un miera Valstībā. Tas, kurš seko Kristum šajā dzīvē, tiks pieņemts
Viņa mājokļos. Apmeklējot kapsētas, atcerēsimies, ka tur atdusas tikai mūsu mīļo tuvinieku
miesas, kas gaida augšāmcelšanos – norādīja Svētais tēvs. Turpretī viņu dvēseles –
saskaņā ar Rakstiem – jau ir „Dieva rokās”. Tāpēc labākais veids, kādā varam viņus
pagodināt, ir ticības, cerības un mīlestības pilna lūgšana. Svēto komūnija ir ļoti
skaista realitāte. Tā piešķir mūsu dzīvei pavisam citu dimensiju. Mēs nekad neesam
vieni! – pasvītroja Benedikts XVI. Tas ir ticības noslēpums, ko tomēr zināmā mērā
varam piedzīvot jau šajā pasaulē – ģimenē vai draugu lokā, bet jo sevišķi Baznīcas
garīgajā kopienā.
Apcerē pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI pieminēja
arī „Kopīgo Deklarāciju par attaisnošanas mācību”, kas ir svarīgs pieturas punkts
ekumenisma ceļā. To pirms desmit gadiem parakstīja Pasaules Luterāņu Federācijas un
Katoliskās Baznīcas pārstāvji. Attaisnošanas vēsts nav novecojusi, jo tā izsaka kristoloģijas
subjektīvo aspektu – runa ir par to, ko mums nozīmē Jēzus Kristus. No Dieva mēs saņemam
pestīšanu. Viņš mums dāvā savu žēlastību un aicina uz jaunu dzīvi Kristū. No savas
puses, esam aicināti atbildēt Viņa žēlastībai. Pāvests atgādināja, ka tas mūs atbrīvo
no bailēm, dod drosmi un cerību. Noslēgumā Svētais tēvs sveica atsevišķas svētceļnieku
grupas franču, angļu, vācu, spāņu, poļu un itāliešu valodā.