Publikai atkal tiks izstādīts Turīnas līķauts

Nākamā gada 2. maijā pāvests Benedikts XVI dosies uz Turīnu, kur no 10. aprīļa līdz 23. maijam tiks izstādīts Kristus līķauts. Vizītes sākumā Benedikts XVI uzkavēsies lūgšanā līķauta priekšā Turīnas katedrālē. Pēc tam svētā Jāņa laukumā notiks Euharistijas svinības, kurās piedalīties aicināti visi Turīnas ticīgie un svētceļnieki. Sekos lūgšana „Kunga eņģelis”. Pēcpusdienā pāvests tiksies ar jauniešiem nesen uzbūvētajā, Svētā Kristus Vaiga baznīcā – ļoti iespaidīgā modernās arhitektūras dievnamā. Pa ceļam uz to Svētais tēvs apstāsies Kottolengo ielā, lai pasvētītu sociālo Dievišķās Apredzības namu, kur viņš tiksies ar cilvēkiem, kas šai krīzes laikā ir pazaudējuši un cenšas rast darbu.

Taču kāds ir Turīnas līķauta izstādīšanas motīvs? Par to Vatikāna Radio pastāstīja Turīnas arhibīskaps, kardināls Severino Poletto: Līķauta izstādīšanas temats saucas „Passio Christi, Passio hominis” („Kristus ciešanas, cilvēka ciešanas”), lai pasvītrotu, ka Kristus ciešanas atpestī visas cilvēces ciešanas, tai skaitā nevainīgo bērnu ciešanas, jo Kristus ir visnevainīgākais no nevainīgajiem, Viņš ir paša Dieva Dēls. Tātad, līķauta apskate iespaidīgā veidā ļauj „lasīt” visas Kristus ciešanas detaļas – tieši tā, kā tās ir aprakstītas Evaņģēlijos. Līķauts pilnīgā veidā sakrīt ar Evaņģēlijos teikto un ticīgos rosina meditēt par Jēzus ciešanām. Līdz ar šo līķauta izstādīšanu esam vēlējušies sniegt cerības un uzticības vēstījumu visiem, kas cieš miesā, garā, ģimenē un citur, lai viņi raugās uz Kristu, meklējot cerību, mierinājumu un uzticību.

Pēc tam, kad līķauts ir izpētīts ar speciāla oglekļa palīdzību, ko par Turīnas līķautu saka mūsdienu zinātne?
Pēc tam, kad 1988. gadā tika veikta izpēte ar oglekli 14, daudzi zinātnieki sāka apstrīdēt gan pašu pētījumu, gan tajā gūtos rezultātus. Zinātnieku vidū pastāv lielas debates. Daudzi šaubās. Arī tāpēc, ka zinātniskajā simpozijā 2000. gadā, kad bija izstādīts līķauts, piedalījās visas pasaules zinātnieki un tad, kad tika runāts par oglekli 14, divos no četriem referātiem tika atzīts līķauta autentiskums, bet pārējos divos tas tika pilnīgi noliegts, uzsverot, ka pielietojot oglekļa metodi, netika ievērota īpašā līķauta vēsture un fakts, ka tas ir gājis no rokas rokā. Noslēdzoties šai konferencei, es teicu: „Uzklausot četrus no jums – divus par un divus pret – atļaujiet paziņot, ka šis spriedums nav galējs”.

Kardināl Poletto, vai jums ir padomā jauni zinātniski Turīnas līķauta pētījumi?
Nē, pagaidām nav, taču nedrīkst aizmirst, ka pirmais noteicējs pār Turīnas līķautu ir Svētais tēvs. Tāpēc ir nepieciešama viņa piekrišana, lai ļautu jaunus pētījumus. Tomēr pastāv šāda problēma: pāvests Jānis Pāvils II 1998. gadā teica: „Baznīcas ziņā nav noteikt, vai tas ir autentisks, vai ne, un kādi ir tā dati, jo tas attiecas uz vēsturi, vēsturniekiem un zinātniekiem. Tomēr mūsu ticība nav balstīta uz līķautu, tāpēc mums par tā autentiskumu īpaši nebūtu jādomā”. Tomēr, ir svarīgi atcerēties, ka to cilvēku, kas ir pārliecināti par Turīnas līķauta autentiskumu, proti, par to, ka tas ir tieši tas palags, kurā tika ietītas Jēzus miesas kapā, ir vairāk, nekā to, kas to noliedz, tai skaitā arī zinātniskajā jomā. Ja tas nav līķauts, tad kāpēc gan zinātne nav radusi izskaidrojumu tam, kā radies šis apbrīnojamais attēls, kas ir iespiedies Turīnas līķautā?

Cik svētceļnieku varētu ierasties Turīnā nākamajā pavasarī?
Lūk, viens jaunums. 2002. gadā mēs restaurējām līķautu, noņemot ielāpus, kas aizklāja caurumus, kuri bija izdeguši Chambéry ugunsgrēka laikā. Klostermāsas to bija salabojušas, uzliekot ielāpus, kas bija ļoti redzami. Mēs tos noņēmām un pēc tam līķautu tā restaurētajā izskatā vēl neviens nav redzējis, izņemot tos, kas pie tā strādāja. Līķauta gaidāmā izstādīšana ļaus to pirmoreiz aplūkot restaurētajā izskatā.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio