Itālija: cietēju kalpa, pr. Karlo Ņokki beatifikācija
Militārpersonas, sievietes, bērni, jaunieši, kara invalīdi, valdības, dažādu sabiedrisko
institūciju un Baznīcas pārstāvji – kopā apmēram 50 tk. cilvēku – 25. oktobrī pulcējās
Milānas Doma laukumā, kur notika pr. Karlo Ņokki (CarloGnocchi) beatifikācijas
svinības. Tās vadīja pāvesta pārstāvis, Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts,
arhib. Andželo Amato un Milānas arhibīskaps, kard. Dionīzijs Tettamanzi. Pusdienlaikā
svinību dalībniekiem ar televīzijas starpniecību «pievienojās» arī Benedikts XVI.
Visi ticīgie pievērsās lielajam ekrānam, lai kopā ar Svēto tēvu Romā skaitītu mariānisko
lūgšanu «Kunga Eņģelis» un ieklausītos viņa apsveikuma vārdos. «Būt līdzās dzīvībai,
vienmēr!» – pāvests pasvītroja šīs beatifikācijas moto, norādot, ka pr. Ņokki bija
izcils bērnu un jauniešu audzinātājs un karavīru kapelāns Otrā pasaules kara laikā.
Viņa darbība bija vērsta uz personas cieņas restaurāciju cilvēkos.
Karlo Ņokki
beatifikācijas svinību diena sakrita ar viņa dzimšanas dienu. Jaunais svētīgais dzimis
1902. gada 25. oktobrī. Ar lielu pastorālo dedzību, neraugoties uz kara briesmām,
viņš aprūpēja jauniešus, bāreņus, ievainotos un karavīrus. Pr. Ņokki ne par velti
tiek dēvēts par «kara invalīdu tēvu». «Viņš sadedzināja savu dzīvi, meklējot Kristus
tēlu katra cilvēka sejā», jo bija pārliecināts, ka tikai mīlestība var glābt pasauli
– homīlijā pasvītroja kard. Tettamanzi. «Pr. Karlo prata ar nesavtīgu un entuziasma
pilnu atdevi iesaistīties ne tikai Baznīcas, bet arī sabiedrības dzīvē», sacīja kardināls.
«Viņš to darīja, ar lielu gudrību un spēku uzturot dzīvu saikni starp taisnību un
mīlestību. Mīlestība, ka izstiepj rokas taisnībai. Mēs varam šodien turpināt viņa
darbu, prasot, lai taisnība izstieptu rokas pretī mīlestībai.»
Beatifikācijas
svinību noslēguma vēstījumā arhib. Andželo Amato norādīja, ka Karlo Ņokki bija priesteris,
kurš pilnībā veltījies Kristum, Baznīcai un savam cietējam tuvākajam. Ar Alpu vienības
karavīriem viņš veica traģisko atkāpšanos uz Krieviju, kur pats izvairījās no nāves
brīnumainā kārtā. Arhib. Amato atgādināja viņa vārdus krievu frontes laikā: «Es vēlos
un lūdzu no Kunga tikai vienu lietu: lai es visu savu dzīvi varētu kalpot Viņa nabagiem.
Lūk, mana ‘karjera’». Jaunais svētīgais uzskatīja, ka mēs esam patiesi cilvēki tikai
tad, kad mīlam. «Draugi, nododu jums savu ‘mantojumu’», pr. Ņokki sacīja pirms nāves,
tādējādi mudinot savus biedrus turpināt viņa iesākto darbu cietēju vidū. Šodien viņa
darbs turpinās. Karlo Ņokki vārdā nosauktā apvienība darbojas ne tikai Eiropā, bet
arī Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. Divdesmit astoņos tās centros ir 3800 gultas vietas.
Apvienība ik dienas aprūpē 10 tk. cilvēku ar īpašām vajadzībām, veco ļaužu, onkoloģisko
slimnieku un pacientu dzīves pēdējā stadijā.
Pats pr. Ņokki pieder orgānu
devējiem. Mirstot viņš atdeva diviem aklajiem zēniem savas acu radzenes. Viens no
tiem ir Silvio Kologrande, kurš, pateicoties priesterim, atguva redzi un šodien vada
vienu no Karlo Ņokki centriem. Viņš bija pirmais, kuram Itālijā tika veikta orgānu
pārstādīšana. Tas notika 1956. gada 28. februārī. Silvio liecina, ka pr. Karlo jau
toreiz cilvēki uzskatīja par svētu. Arhib. Amato savā vēstījumā pasvītroja, ka pr.
Ņokki svētuma varonības atslēga meklējama viņa mīlestībā uz Kristu. Pats svētīgais
savā laikā liecināja, ka tikai Kristus ir dievišķās dzīves cilvēkā princips. Viņa
apustuliskās dedzības avots bija Dievišķā providence. Viņa piemērs ir joprojām aktuāls.
Pr. Karlo ir «cerības pravietis» un «mīlestības varonis». Viņš turpina iedvesmot cilvēkus
uz solidaritāti un nesavtīgu sevis atdevi tuvāko labā.